Ekonomista Smirnova sāga Zviedrijā nav aizmirsta

Vai esat pamanījuši, ka pagājis gads kopš tā sauktā devalvācijas skandāla un pasniedzēja Dmitrija Smirnova aresta? Vai Latvijas medijiem un sabiedrībai tas šķiet nozīmīgi? Ar šādiem jautājumiem bruņojies, oktobrī Ventspilī un Rīgā strādāja brīvais žurnālists Bjorge Nilsons no Zviedrijas.

Viņa pirmie raksti par situāciju Latvijā publicēti profesionālā žurnālistu izdevumā Journalisten un skar vārda brīvības problemātiku.

Atvērumā, vienā lappusē ir iespaidīga izmēra fotoattēls – tajā redzams D. Smirnovs, turot rokā skandalozo laikraksta Ventas Balss diskusiju. Otrā divi raksti, ko Neatkarīgajai pārtulkoja Ventspils augstskolas pasniedzēja Ilze Straupmane.

Avīzes raksts mainīja manu dzīvi stāsta, kā un par ko D. Smirnovs tika arestēts. Par leģendāro frāzi – neglabāt naudu bankās un neglabāt naudu latos, jo tas ir riskanti, un tai sekojušo arestu.

Otrs – Viņam nevajadzēja tā izteikties – jau virsrakstā atspoguļo Dienas Biznesa žurnālistes Ievas Mārtiņas kritisko attieksmi pret D. Smirnovu. "Viņš bija drauds valstij," atstāsta B. Nilsons.

Abi raksti ir veiksmīgi pretnostatīti, parādot to varoņu finansiālo stāvokli un saistības. D. Smirnovs, kurš skaļi runā par krīzes patiesajiem apmēriem un joprojām to turpina darīt, ir trūcīgs pasniedzējs Ventspils augstskolā – ar 3000 Zviedrijas kronām līdzvērtīgu mēnešalgu. "Pats viņš nav piedalījies kredītu finansētajos pirkšanas svētkos, kas noveda valsti līdz finanšu krīzei. Viņam nav ne skaista dzīvokļa, ne dārgas mašīnas, bet arī ne lielu parādu. Taču viņš ir bankas klients. "Jā, esmu Swedbankas klients, jo tai ir labākā internetbanka. Es esmu iegājis 500 latu overdraftā," viņš saka un pavīpsnā."

Savukārt žurnāliste ir ievērojami lielākā atkarībā no mūsu vārgstošās banku sistēmas. "Tāpat kā vairākumam Rīgas vidusšķiras, arī Ievai devalvācija nozīmētu materiālā stāvokļa krahu. Viņa ir paņēmusi lielu summu eiro valūtā, lai nopirktu māju un mašīnu." Bjorge Nilsons viņu satiek dzimšanas dienā, un pieminēšanas vērts šķitis fakts, ka velokurjers žurnālistei atved puķi un konfekšu kārbu, ko viņai sūta kādas bankas sabiedrisko attiecību birojs.

Kaut gan kriminālprocess pret D. Smirnovu ir izbeigts noziedzīga nodarījuma trūkuma dēļ, viņš joprojām nav publiski reabilitēts un, pēc paša teiktā, jūtas kā tautas ienaidnieks.

Gadu pēc D. Smirnova aresta un represijām žurnālists Juris Kaža nav mainījis savu attieksmi pret notikušo. "Ja mēs tos pustrakos nenosargāsim, ja nenosargāsim viņu vārda brīvību, var pienākt brīdis, kad arī mums pašiem to atņem," viņš saka. J. Kaža bija viens no aktīvākajiem D. Smirnova aizstāvjiem – blogoja, organizēja publiskas debates. Pēc viņa domām, vārda brīvība Latvijā joprojām ir pelēkajā zonā. (Nule to no jauna apliecinot Eiroparlamenta deputāta Aleksandra Mirska sāktais kriminālprocess pret žurnālisti Guntu Slogu.)

Turklāt paradoksālā kārtā tieši D. Smirnova ekonomiskās prognozes, kas sākotnēji daudziem šķita murgi, izrādījušās daudz tuvākas Latvijas dramatiskajai realitātei nekā Finanšu ministrijas būvētās. "Viņš to vēja virzienu pareizi nolasījis," secina J. Kaža.

Līdz ar to jautājums, kam tad īsti jāpiemēro Krimināllikuma 194(1) pants – nepatiesu ziņu sniegšana par valsts finanšu stāvokli – ekonomistam vai valdībai, joprojām ir aktuāls.

J. Kaža retoriski vaicā, ja D. Smirnovs pēc notikušā tā arī nav reabilitēts, tad ko valsts par nepatīkamiem izteikumiem būs gatava arestēt nākamo – pustraku neonacistu, baznīcas sektantu? "Šī situācija ir raksturīga autoritārām un totalitārām valstīm.