Žagars atbrīvots no LNO direktora amata; operas vadīšanu uztic Eglītei

© F64

Ar šodienu no amata atbrīvots līdzšinējais Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktors un valdes loceklis Andrejs Žagars, un pagaidām valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Inese Eglīte, aģentūru LETA informēja kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.

Viņa pavēstīja, ka Žagars atbrīvots no amata uzticības zaudēšanas dēļ, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" 63.pantu. Ņemot vērā Žagara sasniegumus radošajā jomā un viņa ilggadējo darba pieredzi starptautiskās sadarbības veidošanā, jaunajai valdei ir tiesības piedāvāt viņam amatu, kurā viņa pieredze būtu noderīga LNO turpmākai izaugsmei.

Tāpat kultūras ministre saskaņā ar Latvijas Nacionālās operas likumu šodien izveidojusi LNO valdi triju valdes locekļu sastāvā.

Valdē iecelti LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos komponists Arturs Maskats, vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore muzikoloģe Daina Markova.

Tā kā Arturs Maskats, neraugoties uz piedalīšanos konkursā uz valdes locekļa amatu, pēdējā brīdī ir atteicies darboties jaunajā valdē, uz vakanto valdes locekļa amatu visdrīzākajā laikā tiks izsludināts konkurss. Patlaban, kamēr nav iecelts trešais valdes loceklis, valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Inese Eglīte.

Jaunajai valdei uzdots organizēt un nodrošināt LNO pilna finanšu un juridiskā audita veikšanu par laikposmu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 11.septembrim.

"Augstu vērtēju Latvijas Nacionālās operas un arī Andreja Žagara ieguldījumu operas un baleta žanra attīstībā un popularizēšanā Latvijā un pasaulē. Uzskatu, ka jaunievēlētā valde pieliks visas pūles, lai turpinātu Latvijas Nacionālās operas tradīciju un sasniegumu izaugsmi, tās virzību uz izcilību. Operas mākslinieciskās prioritātes 2014.gadam un 2015.gadam jau ir pilnībā definētas, un esmu pārliecināta, ka jaunā operas vadība tās veiksmīgi īstenos dzīvē," uzsver kultūras ministre.

Šodien publiskajā telpā izvērsās diskusija, vai ministre vispār bija juridiski tiesīga atbrīvot Žagaru no amata, ņemot vērā, ka viņa ir apslimusi un viņas vietā iecelts pienākumu izpildītājs - tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK). Valsts pārvaldē strādājošs jurists, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu, aģentūrai LETA sacīja, ka teorētiski ministre bija tiesīga atlaist Žagaru, jo viņa nav zaudējusi ministres posteni un spēju attiecīgi rīkoties.

"Ja es kādu pilnvaroju kaut ko darīt, tad tas nenozīmē, ka es neko nevaru darīt un no savām tiesībām atsakos. Tīri teorētiski ir iespējams to izdarīt. Tas ir tāpat kā biznesā - ja valdes priekšsēdētājs pasaka, ka viņa prombūtnes laikā pienākumus pildīs cits valdes loceklis, tad tas nenozīmē, ka valdes priekšsēdētājs ir zaudējis tiesības rīkoties. Tāda konkrēta aizlieguma nav - viņa taču nav zaudējusi savu amatu. Protams, pastāv jautājums, kāpēc viņa šādi rīkojusies attiecībā uz Žagaru, taču tā drīzāk ir politiska izvēle," uzsvēra jurists.

Kā ziņots, Kultūras ministrija (KM) konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās.

KM apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.

Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Žagaram piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu.

Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa "ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas", Žagaru LNO valdē atbalsta gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori, gan vairāki LNO solisti.

Savukārt sabiedrisko attiecību vadītāja Ieviņa Ancena aģentūrai LETA pauda, ka kultūras ministre ir pieņēmusi lēmumu atcelt šobrīd esošo operas direktoru un valdes locekli Andreju Žagaru no amata, norādot uz uzticības zaudēšanu, bet nenorādot konkrētus apstākļus, kas kalpojuši par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai.

Latvijā

Iespējamais Krievijas specdienesta darbinieks Aleksejs Stovbuns, kurš Latvijā tika pieķerts vienā no Valsts drošības dienesta izmeklēšanām, bijis aktīvi iesaistīts kontaktos ar Itālijas labējā spārna politiķiem, atsaucoties uz ukraiņu politologa veiktu pētījumu, vēsta LTV raidījums “de facto”. Par pierādījumiem kalpo gan fotogrāfijas, gan Stovbuna ziņojumi. Viens no publicētajiem dokumentiem attiecas arī uz Latviju, kur Stovbuns, kurš parakstās kā “Erudīts”, atstāsta sarunu ar informācijas avotu Latvijā vārdā “Finansists”.

Svarīgākais