Dzejniekam Rainim 11. septembrī – dzimšanas diena. Tradicionāli šajā laikā notiek Dzejas dienas, kad Esplanādē pie tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotā Raiņa pieminekļa pulcējas cilvēki.
Cik daudzi dzejnieka piemiņas vārdā šodien dosies uz nolaistu ēku Rīgā, Baznīcas ielā 30? Un uz koka ēku Majoros, Jāņa Pliekšāna ielā? Vai uz Raiņa muzejiem Jasmuiža un Tadenava? Ko viņi tur ieraudzīs?
Pēc diviem gadiem gan Rainim, gan Aspazijai svinēsim 150 gadu jubileju. Noteikti svinēsim, kā gan citādi. Būsim aizvadījuši 2014. gadu Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas zīmē un sagaidījuši Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Pašlaik neatbildēts ir jautājums, vai, gatavojoties eiropeiski nozīmīgiem pasākumiem, atradīsies līdzekļi, lai sakārtotu par izcilām personībām Latvijas kultūrā daudzināto Raiņa un Aspazijas dzīves un piemiņas vietas.
«Vasarnīca Majoros ir tālāks projekts,» uzreiz precizē Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte. Par Aspazijas mūža pēdējās desmitgades mājvietu Dubultos viņa pat nesāk runāt. Aizkalnes pagasta Jasmuižā ar vietējās pašvaldības atbalstu tiek rīkotas apkārtnes sakopšanas talkas, bet viena ekspozīciju un izstāžu ēka jau sabrukusi. Toties šogad Memoriālo muzeju apvienība varējusi saremontēt bīstami izskaloto Jasmuižas tiltiņu. «Investīcijām nav finansējuma. Kāds attīstības fonds bija apstiprināts 2009. gadā, tāds tas ir arī tagad,» paskaidro R. Meinerte un piebilst, ka ne tikai ar Raini un Aspaziju saistītajos īpašumos, bet arī citos memoriālajos muzejos nekādi ievērojami atjaunošanas darbi nav notikuši kopš 80. gadu sākuma.
Jasmuižas sakārtošanai varētu meklēt atbalstu tepat, Latvijā, bet citiem ar dzejnieku piemiņu saistītiem objektiem atrasts Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līdzfinansējums. Tika plānots rekonstruēt Raiņa muzeju–memoriālo māju, proti, Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Jāņa Pliekšāna ielā 5/7 Jūrmalā, Raiņa muzeju Tadenava Jēkabpils novada Dunavas pagastā un Raiņa un Aspazijas māju Rīgā, Baznīcas ielā 30. Tomēr muzejos bažījas, vai visas formalitātes ritēs tik raiti, ka nauda tiks izlietota paredzētajā laikā. Jo, piemēram, viens jau gatavais tehniskais projekts vairs nav derīgs un jāpārstrādā. Un saprašanās memorands par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu ir parakstīts pirms pāris gadiem, bet tālāk tā īsti nekas nav noticis. R. Meinerte ļoti piesardzīgi pieļauj, ka kaut cik konkrētāka informācija varētu būt septembra beigās.
Pirms krīzes bija gatavs dzejnieku Jūrmalas vasarnīcas rekonstrukcijas tehniskais projekts. Tas izmaksāja 37 240 latus. Tā derīguma termiņš beidzās šā gada 5. februārī. R. Meinerte piebilst, ka projektu gatavošanai muzejos trūkst cilvēku, jo darbinieki joprojām strādā nepilnu darba nedēļu. Viņi paši skumji pajoko, ka esot noslogoti tikai par 0,7 slodzēm.
Uz Neatkarīgās jautājumu, kāda ir to projektu virzība, kuriem paredzēts EEZ līdzfinansējums, no Kultūras ministrijas tika saņemta tipiskā ierēdniecības valodā uzrakstīta atbilde. Tās pārstāsta sausais atlikums ir nekonkrēts: ar EEZ finansējumu ir plānots īstenot Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošanas projektu. Lūk, citāts no redakcijai atsūtītās atbildes: «Ministrija šobrīd veic iepriekš noteikto projektu vērtēšanu, kurai noslēdzoties ar projektu iesniegumu iesniedzējiem, kuru projekti būs saņēmuši pozitīvu novērtējumu, tiks noslēgti projektu līgumi par projektu īstenošanu. Plānots, ka vērtēšana noslēgsies un līgumi tiks slēgti šā gada ceturtajā ceturksnī.» Šo projektu, kurā ietilpst dzejnieku vasarnīcas, Raiņa memoriālās mājas Tadenava un Raiņa un Aspazijas mājas Rīgā atjaunošana, īstenos VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Un projekta īstenošanas laika grafiks un iespējamie projekta īstenošanas riski ir VNĪ kompetencē esošs jautājums, īsi un ātri atbild Kultūras ministrija.
Tāpēc uz sākumā uzdoto jautājumu, ko Raiņa dzejas un personības pielūdzēji ieraudzīs, apmeklējot viņa muzejus, īsā atbilde skanētu – vairāk vai mazāk maskētu postažu.