Ar Latvijas iedzīvotājiem 19. septembrī sāks runāt eiro: no pastkastītēm un plakātiem, no televizora, radio un interneta, no avīzēm un žurnāliem, no skatuvēm dažādos publicitātes pasākumos – gan ar specifiskām iedzīvotāju grupām, gan vidējiem latviešiem un krieviem.
Līdz eiro ieviešanai atlikušas 114 dienas, un valdība apņēmusies kliedēt eiro sabiedrības pesimistisko noskaņojumu, kas augustā saglabājies iepriekšējā līmenī. Eiro ieviešanu atbalstīja 38% iedzīvotāju, bet pret ir 53%. Pārējiem ir vienalga. Eiro kampaņas organizētāji paredz, ka septembrī šī proporcija mainīsies. Un kā nu ne, ja viedokļa maiņa tiek finansēta ar 1,4 miljoniem latu vai pa jaunam – vienu eiro (Ls 0,702804) uz vienu dvēseli. Šīs naudas sadale kā magnēts pievilkusi sociālo zinību cilvēkus: reklāmistus, sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālistus, sociologus, mediju organizācijas. Tiem, kuri pie darba netiek pielaisti, rodas likumsakarīgs – kāpēc.
Kampaņas dārgākās pozīcijas
Neatkarīgās rīcībā ir granta līguma Komunikācijas aktivitātes saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā izdevumu plāns. Naudas ietilpīgākās pozīcijas tajā ir komunikācijas stratēģijas īstenošana (Ls 371 481), astoņu darbinieku algošana Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā (Ls 240 719), kampaņas izvietošana medijos (Ls 226 228), semināri (Ls 182 400), poligrāfija (Ls 115 949), metodiskiem materiāli skolām (Ls 112 530).
Zināmi arī šīs naudas lietotāji – bukletus drukā Žurnāls Santa, pie eiro informatīvā telefona sēž Transcom Worldwide Latvia, iedzīvotāju garastāvokli mēra Factum, eiro attēlu un skaņu nodrošina invalīdu biedrība Apeirons, sabiedriskās attiecības un kampaņas ideju īsteno Ērika Stendzenieka !MOOZ sadarbībā ar Komunikācijas aģentūru. Visbeidzot kampaņu medijos izvieto Trendmark, kas reklāmistu vidē vairāk pazīstams ar MediaCom vārdu.
Runās ar optimistiem?
Reklāmas izvietošanai atvēlētā summa nav diža, tomēr ir interesanti pasekot, kuri mediji noslēgs līgumus un pēc kādiem principiem – auditorijas, politiskiem sakariem vai eiro optimisma pakāpes. Informāciju par plānoto kampaņas izvietojumu pagājušajā nedēļā mums iegūt neizdevās. Zināms vien tas, ka Neatkarīgās izdevējs Mediju nams, lai arī savā nozarē respektabls un stabils spēlētājs, vismaz pagaidām nav līgumslēdzēju vidū. Iespējams, iemesls ir tas, ka, informējot savās publikācijās lasītājus par eiro atnākšanu, esam bijuši reālisti. Reklāmas nodaļas vadītāja Ance Saulīte gan spriež: «Ja runa patiešām ir par iedzīvotāju informēšanu, tad šim nolūkam atvēlētie līdzekļi būtu jātērē gan eiro optimistiem, gan eiro pesimistiem.» Kā notiks naudas maiņa un ar kādām problēmām jārēķinās, ir jāzina abiem. Tomēr pašlaik izskatās, ka vismaz ar preses starpniecību pirmajiem tiks veltīta lielāka uzmanības deva. Tas principā atbilst eiro ieviesēju sākotnējam uzstādījumam – pavasarī vājie aptauju rezultāti tika skaidroti tādējādi, ka eiro optimisti ir jauni, gudri un inteliģenti, bet pesimisti – veci muļķi, ar kuriem pat lāgā nav vērts runāt.
Ofšorā lētāk
Kompānijas Trendmark valdes loceklis Normunds Roziņš skaidro, ka viņu uzdevums eiro kampaņā esot panākt, lai Ērika Stendzenieka uzzīmētās reklāmas pa dažādiem kanāliem sasniedz visus Latvijas iedzīvotājus. Tāpēc par pamatu plānošanai tiek izmantoti TNS mērītie auditoriju dati. Uz reģionālajiem medijiem šis kritērijs attiecas nosacīti, jo tie savā laukā ir vienīgie – tas nekas, ka maziņi. Iespaidīgākais reklāmas īpatsvars tiks televīzijai: «Tā ir emocija, skaņa un bilde vienlaikus. Un tas ir arī visiem pieejams bezmaksas medijs.» Daļa eiro reklāmas būs arī radio, internetā un presē. Tomēr mediju plānu un laika grafiku N. Roziņš Neatkarīgajai nerāda. It kā tāpēc, ka ar pasūtītāju noslēgts konfidencialitātes līgums. Neatkarīgā lūdza noslēpumainību eiro kampaņas publiskās naudas izlietošanā vērtēt bijušajam Latvijas Reklāmas asociācijas prezidentam Andrim Blakam. Viņš bija kritisks: «Manuprāt, tas nav valsts noslēpums. Neredzu iemeslu, kādēļ kaut kas būtu jātur slepenībā.» Taču, kad Neatkarīgā paskaidroja, ka uzņēmums, kas nesniedz informāciju, daļēji pieder pašam A. Blakam, viņš samulsa un sāka stāstīt, ka ar to saistīts vien attālināti. Tā patiešām ir, jo saskaņā ar oficiāli pieejamo informāciju Trendmark īpašnieki nobēdzinās ofšoros – tātad ārpus rezidenta valsts. Vispirms Nīderlandē, tagad Igaunijā. Tas tāpēc, ka tur drīkst maksāt mazākus nodokļus nekā Latvijā.
Ko satur stratēģija
Aizdomas, ka eiro kampaņas naudas sadali varētu ietekmēt pietuvinātība valdošajām politiskajām partijām, tās organizatori, izpildītāji un novērotāji kategoriski noraida. Jā, piemēram, A. Blakam vismaz pagātnē ir bijušas jūtas pret Vienotības sastāvdaļu Jauno laiku. Tajā pašā laikā Ē. Stendzenieks, kurš pirmajā kārtā zaudēja, bet otrajā tomēr izcīnīja tiesības īstenot kampaņas stratēģiju, agrāk apkalpoja pavisam ne tās partijas, kas tagad pie varas. Uz to norāda viena no Finanšu ministrijas izveidotās žūrijas pārstāvēm – Baiba Melnace. Pat neraugoties uz to, ka žūrijas favorīts bija cits konkursants, Ē. Stendzenieka uzvarā politiskas saiknes neesot atrodamas. Kopā ar Komunikācijas aģentūru viņa uzņēmums kampaņā apsaimnieko vairāk nekā 280 000 latu. Bet par naudas izlietojumu viņš pats detaļās nerunā: «Es esmu džeks ar flomāsteru.» Lielāku skaidrību vieš !MOOZ komercdirektore Vita Gaisma. 27% naudas atvēlēti informatīvo pasākumu organizēšanai – reģionālajiem forumiem un eiro izstādēm. 19% tiek informācijas starpnieku publicitātei – mediju attiecībām, dažādām organizācijām, bankām, viedokļu līderiem; 17% informatīvo kampaņu materiālu veidošanai – reklāmai visās iespējamajās vidēs. Vēl 12% līdzekļu tiks tērēti pastkastīšu un dažādu auditoriju piepildīšanai ar bukletiem. Akcija Godīgs eiro ieviesējs paņems 10%. Bet atlikušie 15% ir projekta vadības, neparedzētu izdevumu un trešo pušu tehnisko izmaksu daļa.
Kāds būs šā pasākuma kopuma izpildījums, varēs izvērtēt februārī, kad kampaņa būs noslēgusies, – redzēs, vai plānotais rezultāts sasniegts un pāreja uz eiro noritējusi gana gludi. Bet pagaidām Jēkabs Krastiņš, kura pārstāvētā MRS grupa konkursā palika aiz borta, citē kādu politiķi: «Pierādījumu ir pietiekoši, lai šaubas saglabātos.
***
Granta līguma Komunikācijas aktivitātes saistībā ar Eiro ieviešanu Latvijā izdevumu plāns 2013. un 2014. gadam
Projekta realizācijas laiks no 01.01.2013 līdz 31.08.2014
Izdevumu veids Summa (Ls) Izdevumu apraksts
Kopējais granta līguma finansējums 1 400 000
Finanšu ministrija (atlīdzība un uzturēšanas izdevumi 6 darbiniekiem) 121 959 6 darbinieku atalgojums, iesk. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, darbavietu aprīkošana, uzturēšana
Valsts kanceleja, t.sk. atlīdzība un uzturēšanas izdevumi 2 darbiniekiem 118 760 Euro ieviešanas koordinācijas padomes darbības nodrošināšana, 2 darbinieku atalgojums, iesk. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, darbavietu aprīkošana, uzturēšana
Euro komunikācijas pasākumi
Informatīvais tālrunis 80003000 56790 Bezmaksas eiro informācijas tālruņa līnija 8000 3000, kur ikviens interesents
var saņemt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar eiro ieviešanu, informēt par pamanītajiem pārkāpumiem cenu negodīgā celšanā
Sabiedriskās domas aptauja par iedzīvotāju informētību eiro ieviešanas jautājumos veikšana 32 766 Kvalitatīvs pētījums, kvantitatīvās omnibusa aptaujas, rezultāti pēc katras aptaujas
Euro ieviešanas komunikācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana – sagatavošanās, intensīvajā un noslēguma fāzē 371 481 Informatīvo materiālu izstrāde dažādiem kanāliem (TV, radio, internets, tiešais pasts u.c.) un mērķa grupām – iedzīvotājiem (ekonomiski aktīviem, sociāli mazaizsargātiem, senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti u.c.), profesionālajām auditorijām, plašsaziņas līdzekļiem u.c. sabiedrisko pasākumu (diskusiju, konferenču, forumu u.c.) organizēšana, ražošanas un tehniskie izdevumi u.c.
Sabiedrības informēšanas kampaņas informatīvo materiālu izvietošana medijos euro komunikācijas sagatavošanās, intensīvajā un noslēguma fāzē 226 228 Informācijas izvietošanas plāna izstrāde un izvietošanas izdevumi
Poligrāfija – sagatavošanās, intensīvajā un noslēguma fāzē – visam sabiedrības grupām 115 949 Tradicionālu poligrāfijas materiālu druka (plakāti, līfleti, brošūras u.c.), netradicionālu poligrāfijas materiālu druka (uzlīmes, ploteri, roll-up stendi),
tiešais sūtījums mājsaimniecībām
Izglītības un zinātnes ministrija – metodisko materiālu pedagogiem sagatavošana, animācijas filmu veidošana 112 530 Plānojot euro komunikācijas pasākumu īstenošanas nodrošināšanu, t.sk. metodiskos materiālu pedagogiem, animācijas filmu veidošanu pirmsskolas vecuma bērniem un 1-12.klašu skolēniem
Skaidrojošie semināri, apmācības,
publiskie pasākumi par euro ieviešanu reģionos 182 400 Informācijas starpnieku (multiplicētāju) informēšanas semināri – valsts institūciju un pašvaldību darbiniekiem, jauniešu organizāciju pārstāvjiem, pensionāru federācijai un citiem.
Iedzīvotāju un uzņēmēju izglītošanas un informēšanas pasākumi – cenu obligātās paralēlās atspoguļošanas perioda norise, kampaņa Godīgs eiro ieviesējs, semināri kasieriem, grāmatvežiem, bibliotekāriem, uzņēmējiem, sociālajiem darbiniekiem un citām mērķa grupām
Interneta mājas lapas
www.godīgseiroieviesejs.lv izstrāde 3 629 Iniciatīvas Godīgs eiro ieviesējs īstenošanai
Citi komunikācijas pasākumi 57 508
Avots: Finanšu ministrija