Pensionārus pensiju indeksācija nenomierina

Sestdien, kad daļa Latvijas pensionāru jau būs saņēmuši indeksētas pensijas, seniori tomēr pulcēsies Latvijas pensionāru mītiņā, jo bez pensiju indeksēšanas viņiem ir vēl vairākas nopietnas prasības valdībai.

«Tās valdībai neatliekami jārisina jau 2014. gadā,» uzsver Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš.

Pensiju indeksācija šogad ir notikusi – pensijas, kuras nepārsniedz 200 latus, indeksētas ar koeficientu 1,04, bet neatkarīgi no pensijas apmēra tās indeksētas politiski represētajiem pensionāriem. Tomēr jau pirms indeksācijas apstiprināšanas Saeimā un pat vēl pirms tam, kad valdība sāka diskusijas par iespējamu pensiju pārskatīšanu šogad, ko likums patiešām neparedzēja, pensionāri ar tūkstošiem parakstu darīja zināmu, ka vēlas lielāku un plašāku indeksāciju. «Pensijas indeksētas, tomēr tas neatbilda mūsu prasībām – indeksēt tikai pensijas, kuras nepārsniedz 200 latus, ir kā kompromiss,» uzskata A. Siliņš. Jau diskusijām Saeimā pensionāri virzīja prasību indeksēt pensijas, kuras nepārsniedz 250 latus; tāpat pensionāri vēlējās, lai indeksācijā tiktu izmantots koeficients 1,07, jo tad pensijas pieaugums būtu daudz lielāks. Tāpēc pirmā pensionāru prasība veikt taisnīgu indeksācijas sistēmu, lai neviens pensionārs neciestu. Arī otra pensionāru prasība saistīta ar indeksāciju – ir jāmaina pensiju indeksācijas kārtība un jāizveido tāda sistēma, kas reāli kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu. Tagad pensionāri jūt, ka «viss kļūst dārgāks, bet, kad jāindeksē pensijas, sanāk santīmi». Pēc pensionāru domām, varētu izveidot pensionāra iztikas minimumu.

Pensionāri valdībai un Saeimai prasīs arī pensijas piemaksas paaugstināšanu. Pašlaik piemaksa par katru darba stāža gadu līdz 1996. gadam ir 70 santīmu (nākamgad viens eiro), kā arī to no 2012. gada jaunajiem pensionāriem vairs nepiešķir. Šī piemaksa reāli palīdz pensionāriem, kuriem ir liels darba stāžs līdz 1996. gadam, kad tika pieņemts jaunais pensiju likums, skaidro A. Siliņš, un būtu labi, ja tās apmērs tiktu palielināts. Pensionāri mītiņā izteiks arī prasību, kas saistīta ar veselības aprūpi, – ieviest pensionāru valsts veselības apdrošināšanas sistēmu. Puse pensionāru nevar samaksāt par ārstēšanos, jo pacienta iemaksas ir ļoti augstas, piemēram, līdzmaksājums slimnīcā – 9,50 lati dienā, ko pensionāri nevar samaksāt. Pensionāri arī par absurdu uzskata nodokli, ko piemēro visām pensijām, proti, no pensiju daļas, kas pārsniedz 165 latus, jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25 procentu apmērā. Tas nozīmē, ka, pat indeksējot pensijas, daļa pielikuma uzreiz nonāks valsts budžetā. LPF uzskata, ka neapliekamajam minimumam pensijām jābūt ne zemākam par minimālo algu.

Pensionāru prasību sarakstā ir arī zemāks pievienotās vērtības nodoklis pārtikai, medikamentiem, elektroenerģijai un aicinājums atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim. Pensionāru akcija notiks Rīgā, Strēlnieku laukumā, no pulksten 12 dienā šosestdien.

***

PENSIONĀRU PRASĪBAS

Veikt taisnīgu indeksāciju un mainīt indeksācijas kārtību

Ieviest pensionāru veselības apdrošināšanu

Samazināt PVN pārtikai

Palielināt piemaksas apmēru

Palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu pensijām

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais