Neskatoties uz to, ka kopš 15.jūlija oficiāli ir atļautas vilku medības, pelēči Viļakas pusē turpina sirot, - pagājušajā nedēļā no kādām mājām meža tuvumā aiznesti divi takšu sugas suņi, aģentūrai LETA pastāstīja mednieku biedrības "Vecumu mednieks" valdes loceklis Alberts Draviņš.
Savukārt vēl viens suns saplosīts aptuveni pirms mēneša Ulasu ciema apkaimē. Cilvēkiem, kas cirtuši krūmus meža tuvumā, līdzi bija paņemts suns. Sajutis tuvumā vilkus, četrkājainais sargs devies mežā un sācis riet. Pēc kāda laika suņa saimnieks mežā atradis vien sava drauga paliekas.
Smagi vilku skaita pieauguma dēļ klājas arī meža dzīvniekiem. Pēdējā laikā mežos redzētas trīs aļņu mātes, visas bez telēniem, - mednieki neizslēdz iespēju, ka tos saplosījuši vilki. Tāpat mednieki pieļauj, ka pieaugošā vilku skaita rezultātā novadā varētu būt būtiski samazinājies stirnu un mežacūku skaits.
"Vilkus Viļakas pusē cilvēki redz bieži. Vakar pat Vecumu ciema tuvumā klīstam gar veco dzelzceļu manīju četrus pelēčus. Diemžēl nomedīt viņus patlaban ir visai grūti - sniega nav, zāle ir gara. Divas reizes pa vilkiem ir šauts, iespējams, kāds no tiem arī tika ievainots, taču krītam neviens nav manīts. Situācija uz labo pusi varētu mainīties no 1.oktobra, kad sāksies dzinējmedības," prognozēja Draviņš.
Jūlija sākumā Viļakas pusē, vecā dzelzceļa posmā starp Vecumu ciemu un Mežvidu skolu, vilku ģimene - vilku māte ar vairākiem maziem vilcēniem un pa gabalu aiz tiem lielais vilks - stipri pārbiedējusi kādu sievieti, kas gājusi pa vecā dzelzceļa plātni. Sieviete pārbijusies. Pēc sievietes kliedzieniem pelēču ģimene lēnām devusies projām.
"Labi, ka šoreiz viss beidzies tā, kā beidzies. Taču varēja būt arī citādāk, un Dievs vien zina, kā vilki būtu rīkojušies, ja pieaugušas sievietes vietā savā ceļā būt sastapuši, piemēram, bērnu, un kādu iespaidu šī tikšanās atstātu uz mazo cilvēku, pat ja viņam izdotos izdzīvot," norādīja Draviņš.
LETA jau informēja, ka Viļakas novadu apsēduši vilki no Krievijas. Pēdējā laikā novadā nokosti vismaz 14 suņi un saplosīti vairāki meža dzīvnieki, no atbildīgajām institūcijām līdz šim nav sagaidīta adekvāta reakcija.
Draviņš aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka Krievijā vilki sākuši apdraudēt mājdzīvniekus un vietējā vara atļāvusi šo meža zvēru medības arī tā saucamajā klusajā jeb saudzēšanas periodā. Medniekiem par katru nomedīto vilku pat tiekot izmaksāta prēmija - aptuveni 63 lati mūsu naudā.
Latvijā saskaņā ar Eiropas regulām vilku medības klusajā periodā ir aizliegtas. Rezultātā vilki no Krievijas lielā daudzumā sāka ienākt Latvijas pierobežā. Tā kā vilks nevar pārtikt no augiem, izdzīvošanai tiek saplosīti meža zvēri un mājdzīvnieki.
Dzirdot atrunas par to, ka vilkus nedrīkst medīt, vietējie iedzīvotāji ir šokā.
