Zaudējusi cīņu par eiro ieviešanas atlikšanu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šodien Saeimā iesniegs likumprojektu, kas apstiprināts Latvijas Bankai uzliktu par pienākumu saglabāt latu banknotes un monētas vismaz piecus gadus pēc eiro ieviešanas.
Ekonomisti uzskata, ka šī iniciatīva ir politisku motīvu vadīta, savukārt ZZS sludina, ka noglabātie krājumi ļautu ieekonomēt, ja eirozonai būtu lemta sabrukšana.
Likumprojekta iniciatore ir Iveta Grigule, kas ZZS rindās bija arī aktīvākā eiro ieviešanas pretiniece. Viņa stāsta, ka šovasar daudz laika veltījusi, lai tiktos ar vēlētājiem un pašvaldību pārstāvjiem. «Cilvēki bažījas par to, kā mums būs ar eiro. Ir skaidrs, ka tas tiks ieviests nākamgad, bet kā būs nākamajos divos gados? Situācija eirozonā nebūt nav norimusies,» stāsta I. Grigule.
Tādēļ politiķe nākusi klajā ar likumprojektu, kas Latvijas Bankai uzliktu par pienākumu vismaz līdz 2019. gada 1. janvārim uzglabāt pašreiz apgrozībā esošās vai daļu no nacionālās valūtas banknotēm un monētām. Ja pirms 2019. gada Saeima to prasītu, tad uzglabāšanas termiņu pagarinātu.
«Kārtīgs saimnieks nebaltai dienai pūra graudu paglabā. Ja ar eiro viss būs kārtībā, mēs tikai priecāsimies, bet, ja būs jāatgriežas pie latiem, tad atgriezt saglabātos latus apgrozībā būs lētāk nekā drukāt no jauna,» uzskata politiķe.
Drošu faktu par iespējamo ekonomiju I. Grigulei gan nav, jo centrālā banka joprojām nav viņai atbildējusi, cik izmaksātu nacionālās valūtas uzglabāšana, iznīcināšana vai drukāšana no jauna. Šīs informācijas trūkums ekonomistiem liek secināt, ka latu uzglabāšana būtu nelietderīga līdzekļu šķērdēšana.
Viņi atgādina, ka pasaulē aizvien ātrāk izstrādā jaunas tehnoloģijas, kuras pēc eirozonas sagrūšanas neparedzamā nākotnē noziedzīgiem elementiem ļautu ļoti kvalitatīvi viltot latus, tādējādi turpinot graut eirozonas sagrūšanas jau tā smagi ķerto valsts ekonomiku.
«Ja mēs izstājamies no eirozonas vai tā sabrūk, teorētiski ir iespējams, ka uzglabātos latus varētu novērtēt pret eiro vai valūtas grozu, kā tas bija pirms lata piesaistes eiro. Taču praktiskā lietojamība pie mūsdienu tehnoloģiju attīstības ir ļoti apšaubāma, jo jebkuras valūtas nomināla saglabāšana nozīmē nepārtrauktu aizsardzību pret viltojumiem,» saka Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, atgādinot, ka arī vienkārša naudas uzglabāšana prasīs vērā ņemamus ieguldījumus.
«Glabāt naudu, kas nav apgrozībā, ir dārgi. Tas nav tā, ka kaut kur noliek un tur tā var stāvēt. Arī apsardzes minimumi ir pavisam citi. [..] Kopš sākās krīze, visi gaida, ka sabruks eirozona, bet tā arī nav sagaidījuši, un es neredzu, ka tas notiks tuvākajā laikā, bet, ja jau viss bruks un juks, tad nedomāju, ka būs liela problēma nodrukāt jaunu naudu,» uzskata Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore Margarita Dunska, piebilstot, ka nacionālās valūtas uzglabāšanas jautājums vairāk vērtējams kā politisks žests.
Ja ZZS virzītais likumprojekts patiešām izturēs pirmo atsijāšanu Saeimā, tad tas tālākai attīstībai nonāks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas rokās, taču tās priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks (Reformu partija) ir līdzīgās domās ar ekonomistiem.
«Komisija par to pagaidām nav spriedusi, taču domāju, ka nav jāglabā,» uzskata R. Ražuks.