Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas slimnīcu biedrība pieprasa valdībai jau šogad piešķirt papildus finansējumu veselības aprūpei atbilstoši Veselības ministrijas pieprasījumam, kas ir 21,2 miljoni latu.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas slimnīcu biedrība (LSB) pieprasa valdībai nekavējoties piešķirt papildus finansējumu veselības aprūpei 2013.gadā atbilstoši Veselības ministrijas (VM) pieprasījumam, kas ir 22,11 miljoni latu.
Jau ziņots, ka VM nozarei šogad prasījusi papildu 34,3 miljonus latu. Līdz šim Ministru kabinets atbalstījis papildu finansējuma piešķiršanu ministrijai 12,19 miljonu latu apmērā.
Tāpat LVSADA un LSB prasa nākamgad valsts budžetā piešķirt veselības finansēšanai 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā tas noteikts valdības rīcības plānā.
Kā šodien pēc organizāciju kopējās sēdes pastāstīja to vadītāji, pretējā gadījumā tiks rīkotas protesta akcijas.
Sarunās LVSADA un LSB valdes nolēma negaidīt valdības lēmumu un uzsākt oficiālas konsultācijas ar sadarbības partneriem, tostarp Latvijas pašvaldību savienību, par iespējamām protesta akcijām, ja valdība ignorēs sociālo partneru prasības.
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris izteicās, ka pie pašreizējā veselības aprūpes finansējuma Latvijas iedzīvotāju veselība un dzīvība ir apdraudēta.
Minimālais līdzekļu daudzums, kas ļauj nodrošināt efektīvu, pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi ir 5% līdz 6% no IKP, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, norādīja Keris. Latvijā šogad tie ir tikai 3,2%, Eiropas Savienībā vidēji - 7,3%, Igaunijā - 5,2%, viņš piebilda.
Tikmēr LSB vadītājs Jevgēņijs Kalējs skaidroja, ka patlaban viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir neatliekamās palīdzības apmaksa. Viņš minēja, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas neatliekamajai palīdzībai piemēro kvotas.
"Lai nodrošinātu adekvātu neatliekamo palīdzību valstī, ir būtiski jāpalielina finansējums līdz tiem pašiem 4,5% no iekšzemes kopprodukta, un pilnībā būtu jāapmaksā neatliekamās palīdzības slimnieku ārstēšana," teica Kalējs.
Kamēr Nacionālais veselības dienests (NVD) mierina iedzīvotājus, sakot, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana valstī netiks pārtraukta un to nodrošinās visos līmeņos, jo tai finansējums ir pietiekams un netiek ierobežots pacientu skaits, kuriem šī palīdzība tiek sniegta, LSB vadītājs brīdina par pretējo.
"Neatliekamās medicīniskās palīdzības kvotas beigsies drīzumā daudzām slimnīcām. Slimnīcu vadītāji kopā ar saviem īpašniekiem, pašvaldību vadītājiem, varbūt apsver iespēju pārtraukt neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās, kur netiek par to samaksāts jau arī iepriekšējos gadus," sacīja Kalējs.
NVD mierinājumu Kalējs nodēvēja par sabiedrības dezinformēšanu. "Nacionālais veselības dienests ļoti labi zina, ka neatliekamā palīdzība ir kvotēta, bet pēc viņu uzskatiem, šis palīdzības saņēmēji ir iedalāmi vairākās kategorijās un slimnīcas ir tās, kam jāpasaka, ka šis te pacients ir jāatstāj aiz durvīm un šis ir jāārstē," viņš pauda.
Pēc pašreizējām sarunām par 2014.gada valsts budžetu, VM prognozē, ka veselības nozarei nākamgad varētu tikt atvēlēts 3,01% no IKP. Ministrijas pārstāvji norāda, lai gan procents no IKP būs mazāks, skaitliski VM budžets būs lielāks.
LVSADA un LSB šāds nozares budžets neapmierina. "Normālā situācija sākās ar aptuveni 5%. Tad, kad ir tāds naudas daudzums, par kuru var sakarīgi plānot pieejamo pakalpojumu klāstu tā, lai tie būtu patiešām pieejami, kvalitatīvi apmaksāti. Viss, kas ir mazāk, ir neadekvāti," teica LVSADA priekšsēdētājs.
"Tiek plānota mērķtiecīga Latvijas izmērdēšana, kas ir vai nu galīgas neprofesionalitātes, vai arī ļaunprātības rezultāts. Mēs pret to kategoriski iebilstam, un līdz ar to mēs pieprasām valdību nekavējoties izpildīt to, ko viņa savā rīcības plānā apņēmās," izteicās LVSADA vadītājs.
Runājot par iespējamiem protesta akciju veidiem, Keris minēja, ka varētu tikt "ieņemts" kāds tilts, piemēram, Bauskā, lai simboliski parādītu, ko nozīmē, kad vienā Latvijas reģionā līdzekļu trūkuma dēļ vairs nevar sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību un slimnieks jāved divreiz tālāk.
"Šeit ir, protams, jāmeklē jaunas formas, jo pret standarta piketiem mūsu politiķi ir kļuvuši galēji biezādaini. Streikot pēc būtības mediķi nevar, jo neatliekamo palīdzību mums ir jāsniedz tā vai tā," viņš norādīja.
Tikmēr LSB vadītājs uzsvēra, ka ļoti svarīgs šajā situācijā ir pacientu atbalsts. Tikai tad varot gaidīt kādu rezultātu. "Protams, tiltu ieņemšana vai vēl kaut kas nav mūsu galvenais uzdevums. Galvenais uzdevums ir informēt sabiedrību, ka viņiem šis te pasākums vai pakalpojums varētu nebūt pieejams," viņš piebilda.