Latvijā dominējošā - naktsklubu narkotika

Dažādu narkotisko vielu izplatību un popularitāti to lietotāju vidū diktē ne tikai tirgus likumi, bet arī subkultūru īpatnības.

Piemēram, plašo kokaīna popularitāti Lielbritānijā tās varas iestāžu eksperti skaidro ar to, ka daudzus gadus potenciālos narkotiku lietotājus ietekmējusi kokaīnu un heroīnu lietojošo rokzvaigžņu uzvedība, aiz borta atstājot sintētiskās narkotikas. Latvijā amfetamīnus par galveno problēmnarkotiku padarījusi straujā naktsklubu subkultūras izplatīšanās aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados, uzskata mūsu eksperti.

Neatkarības gadu problēma

Vēl 70. un 80. gados Latvijā narkomānijas praktiski neesot bijusi. Šī problēma bija attiecināma tikai uz dažām šaurām grupām, un lielākā daļa lietotāju bija ieslodzītie un ārvalstu strādnieki, kas reizēm iebrauca Latvijā. «Līdz ar 90. gadiem iezīmējās izmaiņas, tirgū parādījās narkotikas, izveidojās lietošanas paradumi, un to visu ietekmēja naktsklubi un izklaides pasākumi. To apmeklētāji dod priekšroku stimulējošām substancēm, lai nomāktu nogurumu un ilgāk varētu palikt nomodā,» stāsta Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Sandis Radziņš.

Likumsakarīgi – par izplatītākajiem naktsdzīves stimulantiem kļuvuši amfetamīni un kokaīns. Tiesa, kokaīna popularitāti stingros grožos tur tā cena melnajā tirgū. Ja metamfetamīna grams izmaksā septiņus līdz desmit latus, tad kokaīna lietotājam jārēķinās, ka atkarībā no substances kvalitātes būs jāšķiras no 40 līdz 80 latiem par gramu.

Šādi gadu gaitā izveidojies stabils izplatītāko narkotiku tops – metamfetamīns, jaunās psihoaktīvās vielas, piemēram, savulaik plašu rezonansi sabiedrībā ieguvušais Spice, kuru Eiropas eksperti ierindo tā dēvētajā sintētisko kanabioīdu (no cannabis sativa – kaņepe) grupā, tad marihuāna jeb dabiskais kanabioīds, bet pēdējo vietu ieņem heroīns. «Tas ir pamata četrinieks, kas ir stabils, un nav pamata uzskatīt, ka tas varētu mainīties,» saka S. Radziņš.

Ātra ekspansija

Valsts policija savu statistiku veido, balstoties uz darba gaitā empīriski gūtiem faktiem. Eiropas Savienībā ar narkomāniju saistītās problēmas pētošais Narkotiku un narkotiku atkarības Eiropas monitoringa centrs (European Monitoring Centre for Drugs and Drug addiction/EMCDDA) savos pētījumos izmanto citu metodoloģiju. Tā uzmanības centrā ir personas, kas narkotikas lietojušas kaut vienu reizi mūžā, un EMCDDA veiktie pētījumi liecina, ka vispopulārākās Latvijā ir cannabis grupas narkotikas un gadu gaitā to popularitāte lēnām pieaug.

Tā 2003. gadā marihuānu kaut reizi bija lietojuši 10,6 procenti valsts iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem, bet 2011. gadā jau 12,5%. Savukārt amfetamīnu, ecstasy un kokaīna lietošana šajā laika posmā ir sarukusi un to lietotāju īpatsvars saglabājas zem piecu procentu atzīmes.

Skarbāka aina paveras, ja EMCDDA datus vērtē citā šķērsgriezumā. Sašaurinot respondentu vecumu intervālā no 15 līdz 16 gadiem, atklājas, ka laika posmā no 2007. gada līdz 2011. gadam cannabis grupas narkotiku nomēģinājušo skaits pieaudzis no 18% līdz 24%.

«Kaut arī eksperimentēšana ar cannabis, salīdzinot ar pārējām pētījumā iesaistītajām 46 valstīm, Latvijā joprojām ir vidējā līmenī, kaut reizi šo narkotiku izmēģinājušo īpatsvara pieaugums ir viens no augstākajiem,» teikts EMCDDA pētījumā par Latviju.

Narkotiku izplatību Latvijā salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kas pēc Padomju Savienības sabrukšanas pārdzīvojušas līdzīgu attīstību, var secināt, ka Latvijā gan smagās, gan tā dēvētās vieglās narkotikas tomēr ir mazāk izplatītas un līdz ar to nodara relatīvi mazāku postu. Tā 2011. gadā narkotiku pārdozēšanas vai to lietošanas izraisītu veselības problēmu dēļ Latvijā miruši 11 cilvēki, Lietuvā 42, bet Igaunijā 123.

Kaimiņi izvēršas

Latvijas narkomāniem ir jāpaļaujas uz noziedzīgā biznesa loģistikas organizētāju izmanību, jo nospiedoši lielākā daļa Latvijā patērēto narkotiku ir importēta un reti kurš mēģina šeit izvērst ražotni. Tā vismaz liecina policijas apkopotā informācija. Aizvadītajos divos gados Latvijā atklātas četras nelegālas metadona ražotnes. Medicīnā šis sintētiskais opioīds tiek izmantots, lai ārstētu no heroīna atkarības, taču var tikt izmantots arī apdullināšanās nolūkos.

Savādāk ir ar marihuānu, kuras legalizācijai Latvijā parādās aizvien jauni atbalstītāji. Piemēram, pērn policija atklājusi septiņas marihuānas audzētavas, bet 2011. gadā sešas. S. Radziņš uzskata, ka šogad policija varētu atklāt vairāk marihuānas audzētavu, jo valstī samazināti sodi marihuānas lietotājiem un cilvēkiem, pie kuriem tiek atrasts mazs daudzums šā apdullinošā auga. Taču melnajam tirgum ar pašmāju ražu nepietiek, un lielākā daļa marihuānas tranzītā caur Beļģiju un Spāniju Latvijā ienāk no Marokas, stāsta S. Radziņš.

Ar augstāku potenciālu apveltītās sintētiskās narkotikas Latvijā pārsvarā ierodas no Rietumeiropas – Nīderlandes un Beļģijas. Taču ziemeļaustrumu Eiropā parādījušās tendences, kas reģiona tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus vedina domāt, ka to ražošanas centrs novirzījies uz Lietuvu.

«Ražošanu [sintētisko narkotiku] šajā reģionā pārsvarā kontrolē Polijas un Lietuvas kriminālie grupējumi, ar nenozīmīgu Latvijas un Igaunijas grupu līdzdalību. Šajā reģionā amfetamīnu un metamfetamīnu ražo gan pašmāju tirgum, gan eksportam uz ziemeļvalstīm. [..] Šobrīd tiek uzskatīts, ka metamfetamīna ražošana šajā rajonā pārsviedusies uz Lietuvu,» teikts EMCDDA pētījumā.

Gandrīz visas narkotiskās vielas Latvijā nonāk no robežas rietumu puses. Izņēmums ir heroīns, kas Latvijā lielākoties ieceļo caur Krievijas Federāciju. Tas ir tuvākais un vienkāršākais ceļš uz mūsu un Eiropas tirgu, jo vēsturiski heroīna izejmateriāls – opija magones – visvairāk tiek audzētas ar Krievijas Federāciju robežojošajās Centrālāzijas valstīs, piemēram, Afganistānā.

Iespējams, arī citas narkotiskās vielas Latvijā ieceļotu no Austrumiem, taču Rietumu koridoru daudz pievilcīgāku padarījusi Eiropas Savienība ar tās kopējo tirgus telpu un rudimentāro muitas robežkontroli. «Narkotikas no Austrumiem pamatā nenāk, jo ir sarežģīta robežšķērsošana. Savukārt Eiropas Savienības robežkontrole nav tik nozīmīga,» atzīst S. Radziņš.

Strādā visā pasaulē

Lai ierobežotu un apkarotu narkotiku izplatību, Latvija gadā tērē simtās daļas procenta no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā 2008. gadā tas bija 0,01% no IKP jeb 1,62 miljoni latu, liecina pēdējie pieejamie dati. Neraugoties uz to, ka Latvijas, salīdzinot ar kaimiņzemju, tēriņi narkotiku problēmas risināšanai procentuāli ir mazāki, Valsts policija realizējusi ne tikai pašmāju operācijas, bet arī veiksmīgi piedalījusies starptautiskajās.

Pēdējo divu gadu laikā lielākā starptautiskā operācija, kurā piedalījušies mūsējie, noslēdzās 2011. gadā, kad sadarbībā ar Kazahstānu, Tadžikistānu, Vāciju un citām valstīm tika aizturētas un izņemtas 5,7 tonnas hašiša, atceras S. Radziņš. Tajā pašā gadā Rīgas brīvostā no trases noņemti – visticamāk, tranzītā ejoši – 80 kilogrami koakaīna.

Latvijas policijas darbinieki bijuši iesaistīti arī visu laiku lielākā pieķertā Latvijas izcelsmes narkokurjera aizturēšanā. 2011. gada augustā Bermudu salu Sentdžordžas ostā tika aizturēts Jānis Zieģelis, kura jahtā tika atrasts ierocis un 165 kilogrami 27 miljonus vērta kokaīna. «Ne bez mūsu dalības Bermudās tika aizturēts Jānis Zieģelis,» neslēpa S. Radziņš. Pērn policija likvidējusi narkokurjerus vervējošu grupējumu un 11 kilogramus hašiša, taču, par šā gada veikumu runājot, S. Radziņš pagaidām ir izvairīgs – lai nesabojātu operatīvās iestrādes. Taču arī šā gada veikumam jau varot pieskaitīt 104 kilogramu hašiša kontrabandas apturēšanu.