Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija otrdien, 3.septembrī, diskutēja par demogrāfisko situāciju Latvijā, uzsverot valsts finansiālā atbalsta ģimenēm ar bērniem ietekmi uz ģimenes budžetu un dzimstības veicināšanu, informē Saeimas Preses dienests.
"Nenoliedzami, ka ģimenēm, kas plāno bērniņa nākšanu pasaulē, ir būtiski, ar kādu valsts atbalstu tās var rēķināties. Tāpēc šajā sēdē, vērtējot līdzšinējo valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem, uzsvaru likām uz pasākumiem, kas būtu aktuāli nākamā gada valsts budžeta kontekstā," pauž Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks.
Kā vienu no dzimstību veicinošiem pasākumiem I.Parādnieks min minimālā bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta palielināšanu par bērniem līdz 1,5 gadu vecumam, rosinot to noteikt 70 procentu apmērā no pašreizējās valstī noteiktās minimālās darba algas. "Tas ļautu jau nākamajā gadā līdzšinējo 100 latu vietā vecākiem pabalstu saņemt 140 latu apmērā. Šāds solis būtu nozīmīgs valsts atbalsts, jo patlaban 40 procenti jauno māmiņu saņem minimālo pabalstu," uzsver apakškomisijas vadītājs.
Tāpat apakškomisija rosina pagarināt vecāku pabalsta izmaksas termiņu līdz bērns sasniedz pusotra gada vecumu, nenosakot sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus, bet gan ierobežojumu šī pabalsta izmaksai.
Kā vēl viens atbalsta pasākums jaunajiem vecākiem iecerēts saglabāt daļēju vecāku pabalstu, ja, piemēram, māmiņa ātrāk atgriežas darbā. "Šādam pabalstam būtu jānosaka izmaksas griesti un tas būtu atkarīgs no darba slodzes, ka arī algas apmēra," akcentē I.Parādnieks.
Šodienas apakškomisijas sēdē deputāti iepazinās ar Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktores Ievas Uses-Cimmermanes pētījumu par valsts finansiālā atbalsta ģimenēm ar bērniem ietekmi uz ģimenes budžetu un dzimstību Latvijā, kurā secināts, ka valsts finansiālais atbalsts ģimenēm ir ļoti būtisks, lai vecāki izšķirtos par bērniņa laišanu pasaulē.
Kā vienu no dzimstības samazināšanās iemesliem pētījuma autore min būtisku ģimeņu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos ekonomiskās krīzes laikā. Lai gan patlaban vērojama tendence ienākumiem nedaudz pieaugt, piemērojot atvieglojumus par apgādājamajiem bērniem, kopumā ģimeņu ienākumi sarukuši un tie pilnībā nespēj segt izdevumus, ģimenē ienākot bērnam. Tāpēc kā turpmākais solis ģimeņu atbalstam būtu daļēja vecāku pabalsta saglabāšana gadījumos, kad vecāki nolēmuši atsākt strādāt jau bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.
Vērtējot sniegto valsts atbalstu ģimenēm, I.Use-Cimmermane deputātiem uzsvēra, ka, lai gan Latvijā ir plašs sniegto pakalpojumu klāsts, tas ir nepietiekams un salīdzinājumā ar citām valstīm Eiropas vidējo līmeni – minimālā apmērā.
"Pētījums vērtējams kā labs materiāls mūsu turpmākajam darbam, un jau pēc pāris nedēļām apakškomisijā turpināsim diskusiju par bērnudārzu pieejamību un iespējām valstij kompensēt izdevumus vecākiem par alternatīviem bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem", sēdes noslēgumā pauda apakškomisijas priekšsēdētājs I.Parādnieks.