Arī veselības joma zem tiesībsarga skalpeļa
Kritiku par situāciju veselības nozarē tiesībsargs paudis jau agrāk, tāpēc nav pārsteigums, ka tūlīt pēc izglītības sistēmas izpurināšanas Juris Jansons ķēries klāt medicīnai un pacientu tiesībām.
Tieši par iedzīvotāju tiesībām uz bezmaksas medicīnu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību savā dzīvesvietā tiesībsargam sūdzējušies arī vairāku slimnīcu vadītāji.
Slimnīcu vadītājus (tiesa, ne visus, jo protestētāju vidū nav klīnisko universitāšu slimnīcu, arī vairāku reģionālo slimnīcu vadības) uztrauc nepietiekamais valsts finansējums veselības nozarei, no kā cieš pacienti, jo uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem jāgaida garās rindās. Daudzi pacienti, kuri nevar gaidīt, izvēlas maksāt paši no savas kabatas, jo par pilnu samaksu pakalpojumu var saņemt ātrāk. Slimnīcu pārstāvji arī norāda, ka praktiski visām reģionālajām slimnīcām netiek pilnā apmērā samaksāts jau par izārstētajiem pacientiem, un, ja valdība atvēlējusi papildu naudu medicīnai, tad vairākām slimnīcām, kas pacientus ārstē ārpus Rīgas, tā piešķirta tikai pāris pacientu ārstēšanai. Arī ambulatorajai palīdzībai papildus piešķirtais finansējums sadalīts negodīgi, jo 70 procentu atvēlēti Rīgai.
Slimnīcu biedrības pārstāve Alīda Vāne tikšanās laikā Tiesībsarga birojā norādīja, ka Latvijas veselības budžets ar katru gadu kļūst arvien mazāks. Tieši tā arī noticis šogad, lai gan publiski tiek pausta informācija: viss ir kārtībā. Diemžēl skaitļi liecina par ko citu: pērn veselības nozarē pamatfunkcijām atvēlētais finansējums bija 468,1 miljons latu, šogad – 464,4 miljoni latu. Valdība gan šovasar divreiz piešķīrusi papildu naudu – septiņus un vēl piecus miljonus, taču tas problēmas būtību nemaina.
Slimnīcu biedrība arī uzsver, ka tarifi krīzes laikā slimnīcām samazināti par 20 procentiem, bet inflācija augusi, minimālās algas divkārtējs palielinājums bijis jānosedz bez tarifu pārrēķina, tāpat arī elektroenerģijas, siltumtarifa, PVN kāpums. Slimnīcas arī atsaucas uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu 2011. gadā, kur norādīts: veselības aprūpes pakalpojumu tarifi neatbilst ar pakalpojumu sniegšanu saistītajām faktiskajām izmaksām. Mediķi uzskata, ka valstī noteiktās pacientu iemaksas ir nesamērīgi augstas – par vienu gultas dienu slimnīcā cilvēkam jāmaksā 9,5 latu pacientu iemaksa, kas ir daudzkārt lielāka nekā mūsu kaimiņvalstīs.
Tiesībsargs tāpēc nolēmis izveidot konsultatīvo padomi, kas izvērtēs situāciju veselības aprūpē – kā tiek īstenots Satversmes 111. pants: «Valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu» un 93. pants: «Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums». J. Jansons uzsvēra, ka padomē netiks aicināti politiķi un ierēdņi, taču atbalstu viņš cer saņemt no Valsts kontroles, lai pētītu veselības aprūpes finansējuma izlietojuma lietderību. «Ja likums nosaka, kam jābūt nodrošinātam, ir jautājums, vai tam ir finansējums un vai tas tiek efektīvi izlietots,» teica tiesībsargs.