Žagars zaudē konkurencē ar Maskatu

Latvijas Nacionālās operas (LNO) ilggadējais vadītājs Andrejs Žagars vairs nav operas valdes priekšsēdētājs un nav pat iekļauts valdē.

Izvērtējot sešus pretendentus darbam LNO valdē, komisija rekomendēja arī A. Žagaru. Tomēr kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende pieņēma lēmumu viņam piedāvāt LNO padomnieka amatu.

LNO valdes priekšsēdētājs tagad ir LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos komponists Arturs Maskats. Valdē strādās Rīgas biznesa skolas pasniedzēja Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, lektore un muzikoloģe Daina Markova.

Izvērtējot potenciālos kandidātus LNO valdei, Kultūras ministrijas izveidotā komisija A. Žagaru un A. Maskatu novērtēja kā vienlīdz spēcīgus kandidātus.

Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne norāda, ka, lai izveidotu vispiemērotāko vadības komandu Baltijā vadošā operteātra sekmīgai attīstībai, papildus ņemts vērā arī operas arodbiedrību viedoklis. Ar arodbiedrību pārstāvjiem ministre tikusies ceturtdien. Nav noslēpums, ka arodbiedrības nevēlējās redzēt A. Žagaru operas valdē.

Komisijas vadītājs, kultūras ministres padomnieks Jānis Dripe noteic, ka arodbiedrība, izskatot savas prasības, ir uzņēmusies lielu atbildību. Tomēr viņš atzīst, ka ministre nevar ignorēt arī operā strādājošo viedokli. Komisijas rekomendētie kandidāti bija A. Maskats, A. Žagars un I. Eglīte. Ja kāds no šiem trim pretendentiem neieņemtu vietu valdē, tika ieteikts vēl ceturtais kandidāts. I. Eglīte ir cilvēks no citas operas, taču komisija uzskatīja, ka viņas zināšanas un pieredze finanšu menedžmentā un mārketings lieti noderētu. «Mēs abstrahējāmies no arodbiedrības viedokļa, mēs skatījāmies profesionāli,» par komisijas lēmumu saka J. Dripe. Viņš piebilst, ka A. Maskata piedāvātais operas attīstības nākotnes redzējums tiešām bijis pārliecinošs un ļoti labs.

Konkurss notika vairākās kārtās, un pieteikumus bija atsūtījuši desmit pretendenti. Visbeidzot vērtēti tika seši, arī A. Žagars. I. Līne stāsta, ka Ž. JaunzemeGrende ir uzklausījusi visas puses, nozares ekspertus un uz sarunu piektdien aicinājusi visus pretendentus. Neieradās tikai A. Žagars. Viņš neesot noformējis komandējumu vai bezalgas atvaļinājumu, bet informējis, ka ierasties nevar. Saruna ar viņu notikusi pa telefonu, un A. Žagars sacījis, ka padomāšot par viņam piedāvāto padomnieka amatu. Ja viņš to pieņems, tad A. Žagara pienākums būs nodrošināt sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, operai gatavojoties Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumiem 2014. gadā, Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā 2015. gadā un vēl citiem pasākumiem.

Jau 2011. gadā kultūras ministre uz laiku neapstiprināja A. Žagaru operas direktora amatā, norādot uz operas finansiālajām problēmām. Tolaik viņš izteicās, ka ir gatavs upurēt operas direktora amatu par labu valdei trīs vai četru cilvēku sastāvā. Saeima šogad pieņēma grozījumus LNO likumā, paredzot nosacījumus valdes apstiprināšanai.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais