Turpmāk spēkā stājušies tiesas spriedumi būs pieejami internetā
No šodienas tiesām visi atklātās sēdēs pieņemtie un spēkā stājušies tiesas spriedumi būs jāpublicē internetā, dzēšot no tiem informāciju, kas atklāj personas identitāti.
Spēkā stājušies grozījumi likumā "Par tiesu varu" arī paredz līdz 2017.gadam pilnībā noslēgt pāreju uz "tīro instanču" tiesām. Tāpat palielināsies tiesu priekšsēdētāju pilnvaras un atbildība, tiks paaugstināts tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums līdz 70 gadiem, bet uz disciplinārlietas izskatīšanas vai kriminālprocesa laiku atstādinātiem tiesnešiem tiks piedāvāts cits darbs vai maksāta minimālā alga.
Likums nosaka tiesām pienākumu valdības noteiktajā apjomā publicēt internetā visus atklātā sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās. Publicējot tiesas nolēmumus, tiks aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti.
Pāreja uz lietu izskatīšanu "tīrajās" tiesu instancēs nozīmē, ka visas lietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa, atsakoties no līdzšinējā regulējuma, ka atsevišķas lietu kategorijas kā pirmās instances tiesa skata apgabaltiesa, apelācijas kārtībā - attiecīgā Augstākās tiesas (AT) Tiesu palāta, bet kasācijas kārtībā - AT Senāts.
Likums mainīs arī AT struktūru un kompetenci. Līdz 2017.gadam plānots likvidēt AT Krimināllietu tiesu palātu un Civillietu tiesu palātu, savukārt Senāta vietā lietas kā kasācijas instance turpinās skatīt AT trīs nozaru departamenti, kas iztiesās attiecīgi krimināllietas, civillietas un administratīvās lietas.
Ņemot vērā lietu uzkrājumu AT, pilnīgu pāreju uz lietu izskatīšanu "tīrajās" tiesu instancēs krimināllietās plānots īstenot līdz 2014.gada beigām, bet civillietās - līdz 2016.gada beigām, kad tiks izskatītas visas līdzšinējā kārtībā sāktās lietas. Uzkrāto lietu izskatīšanai otrajā instancē AT uz noteiktu laiku tiek saglabātas arī Civillietu palāta un Krimināllietu tiesu palāta.
Likumā paplašinātas rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja funkcijas un pilnvaras, piemēram, nosakot, ka tiesas priekšsēdētājs organizē tiesas darbu, veicina vienotu tiesu praksi, nodrošina tiesas darba atklātumu, uzrauga tiesas darbinieku darba kvalitāti un veicina profesionālās ētikas ievērošanu.
Likums tiesas priekšsēdētāju pilnvaros uzdot tiesnesim noteiktus termiņus procesuālo darbību veikšanai vai pārdalīt lietas starp tiesnešiem gadījumos, kad tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās darbības, lai izskatītu lietu saprātīgo termiņos.
Normatīvā akta redakcija visiem tiesnešiem nosaka vienotu amata pildīšanas maksimālo vecumu, turpmāk arī rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesim to pielīdzinot AT tiesneša amata pildīšanas maksimālajam vecumam - 70 gadiem. Vienlaikus Tieslietu padome nevarēs pagarināt tiesnešu atrašanos amatā par diviem gadiem, kā tas bijis līdz šim. Vairs nebūs iespējas tiesnesim pēc maksimālā amata pildīšanas termiņa sasniegšanas turpināt skatīt iesāktās lietas.
Ja pret tiesnesi ierosināta disciplinārlieta vai arī viņš kriminālprocesā atzīts par "personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību", un viņš atstādināts no amata, ar viņa piekrišanu tiesnesi var norīkot darbā citā amatā tiesā, Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā, izmaksājot noteikto darba samaksu. Ja tiesnesis nepiekrīt, viņam atstādināšanas laikā izmaksās minimālo mēnešalgu. Ja disciplinārlieta būs ierosināta nepamatoti vai tiesnesis tiks attaisnots, viņam atgriezīs neizmaksāto algu un piemaksas par visu atstādināšanas laiku.