Pirms gada Saeimā pulcējās visu koalīcijas partiju pārstāvji, lai parakstītu vienošanos demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.
Nevienam iebildumu nebija, jo līdz tam jau bija apēsts puds sāls savstarpējās diskusijās un pārmetumos, kā labāk risināt demogrāfijas jautājumus – cik daudz koncentrēties uz pabalstu palielinājumu, bet – cik uz pakalpojumu pilnveidi ģimenēm. Tomēr zināms, ka dažas varas partijas vienošanos parakstīja ar gariem zobiem. Šogad situācija draud atkārtoties.
Nacionālās apvienības (VL!-TB/LNNK) valde pilnvarojusi savus ministrus, deputātus un citus pārstāvjus atbalstīt nākamā gada budžetu tikai pie nosacījuma, ja tiek panākta vienošanās par trim Latvijas nākotnei būtiskām prioritātēm, un viena no tām ir dzimstības veicināšanas pasākumi. NA atgādina pagājušā gadā koalīcijas partneru parakstīto vienošanos par valsts atbalstu dzimstības veicināšanai un ģimenēm ar bērniem, jo tā satur ne tikai apņemšanos īstenot vairākus pasākumus 2013. gadā, no kuriem daļa jau ir īstenoti, bet arī būtiskas izmaiņas nākamajam gadam. Runājot par pabalstiem, apņemšanās bija gana skaidra: no 2014. gada bērnu kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta minimālo apmēru mēnesī palielināt no pašreizējiem 100 latiem līdz 140 latiem, bet vecāku pabalsta izmaksas periods pagarināms līdz bērna pusotra gada vecumam. Dokumentā arī fiksēta ideja tomēr ļaut vecāku pabalstu saņemt arī strādājot (tagad NA bilst, ka, atgriežoties darbā, vecāku pabalstu varētu izmaksāt, ņemot vērā darba slodzi vai darba algas apmēru). NA vēlētos, lai tiktu izveidots Dzimstības veicināšanas fonds un uzsāktu pirmā mājokļa valsts atbalsta programmu ģimenēm. Demogrāfs Ilmārs Mežs, kurš bieži kritiski vērtē sociālo politiku un lēno demogrāfijas jautājumu risināšanu, sociālajos tīklos sabiedrībai atgādina: ja vien [labklājības ministre] Viņķele un [finanšu ministrs] Vilks pildītu pērn pašu panākto demogrāfijas vienošanos un savu valdības deklarāciju, tad nekādu demogrāfijas ultimātu nebūtu.
Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) šādu ultimātu izvirzīšanu sauc par Nacionālās apvienības izvēli, kas lieki sarežģī ceļu uz kompromisu, un saista to ar vēlēšanām. Taču jāatgādina: ja Labklājības ministrija nav mainījusi uzstādījumus, tad Demogrāfijas lietu padomes sēdē pati ministrija iepazīstināja ar prioritātēm, un viena no tām bija minimālā vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta paaugstināšana līdz 140 latiem. Neatkarīgajai ministre vakar norādīja, ka LM un Nacionālās apvienības viedokļi neatšķiras par minimālā bērnu kopšanas un vecāku pabalsta apmēra palielinājumu, kā arī nepieciešamību jaunajiem vecākiem sniegt lielāku atbalstu laikā no bērna gada līdz pusotra gada vecumam. Taču jautājums ir par veidu, kā to iespējami racionālāk izdarīt. LM uzskata, ka ir jāpalielina pabalsta apmērs, ko ģimene saņem pēc bērna gada vecuma, nevis jāpagarina sociālās apdrošināšanas pabalsta (vecāku pabalsta) saņemšanas laiks. Tiesa, no ministres teiktā masu medijos – «pašlaik ir jautājums par prioritātēm – nabadzības mazināšana vai demogrāfijas veicināšana» (LNT 900 sekundes) – ir skaidrs, ka par prioritātēm vēl nekas nav skaidrs.