Daži Saeimas deputāti plānojot tikties ar Nobela miera prēmijas laureātu, Tibetas garīgo līderi Dalailamu, kad viņš no 8.septembra līdz 11.septembrim viesosies Latvijā.
To šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP). "Ja tas notiek, tas ir šo pašu personu lēmums," teica ministrs.
Viņš sacīja, ka augstākās valsts amatpersonas pieturēsies pie Latvijas oficiālā kursa jeb Ķīnas integritātes politikas un privātā kārtā ar Dalailamu netiksies.
Ministrijā saņemts iesniegums par sabiedriskās kārtības un apsardzes nodrošināšanu Dalailamas vizītes laikā, un tas tiks nodots Iekšlietu ministrijai.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā aģentūrai LETA jau iepriekš norādīja, ka Dalailamas vizīte Latvijā ir privāta iniciatīva, kuru organizē nevalstiskas organizācijas un privātpersonas. Ministrijas rīcībā neesot plašākas informācijas par šo vizīti, kā vien tā, kas pieejama masu medijos.
"Latvija vienmēr ir konsekventi atbalstījusi Ķīnas Tautas Republikas teritoriālo integritāti un uzskata, ka Tibetas autonomais rajons ir Ķīnas Tautas Republikas teritorijas neatņemama sastāvdaļa," uzsver ĀM.
Jau ziņots, ka Latvijas valsts augstākās amatpersonas - Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) - ar Dalailamu tikties neplāno.
LETA jau ziņoja, ka no 8.septembra līdz 11.septembrim Latvijā viesosies Dalailama. Kā aģentūru LETA informēja vizītes organizatori, vizītes laikā viņš uzsvērs līdzcietības lomu sabiedrībā un konstruktīva dialoga ar valsti nozīmi, aicinās uz dzīvi bez vardarbības. Savukārt viesošanās centrālais notikums būs viņa publiskā lekcija "Līdzcietības kultūra".
Dalailama 2011.gada 16.augustā ieradās Igaunijā, un tā bija jau trešā reize, kad viņš viesojās Latvijas kaimiņvalstī. Savukārt Latvijā Dalailama viesojies 1991. un 2001.gadā.
Ķīna pārvalda Tibetu kopš 1951.gada, kad šajā Himalaju reģionā tika iesūtīts komunistu valdības karaspēks. Daudzi tibetieši vaino Ķīnas valdību viņu kultūras un reliģijas apspiešanā, ko Pekina kategoriski noliedz. Ķīna apgalvo, ka tibetieši bauda reliģisko brīvību un ar investīciju palīdzību Pekina ir uzlabojusi dzīves standartus un modernizējusi šos reģionus.