Bez Ķemeru sanatorijas šīs Jūrmalas pilsētas daļas attīstība nav iedomājama, atzīst ķemernieki un arī šobrīd topošās Ķemeru attīstības vīzijas autori.
Ja pašvaldība nevarēs ietekmēt sanatorijā notiekošo, tad tā, visticamāk, pārvērtīsies par tādu pašu gruvešu kaudzi, kādu Ķemeros netrūkst. Tas nozīmē – cerības tuvākajā laikā šo vietu atdzīvināt sarūk pavisam niecīgas.
Izstaigājot Ķemerus, acis priecē vien jaunais veikals un nule topošā pirmsskolas iestāde. No iznīcības savulaik paglābās bijusī pārtikas veikala ēka, kur tagad ir bibliotēka, vēl ir dzīva skola, taču daudzi sabiedriskie objekti no miestiņa sejas ir pazuduši vai lēnām pazūd. Diemžēl daudzi no tiem bija un
ir pašā Ķemeru centrā – kinoteātris, restorāns, aptieka, kūrzāle, pasts... Parks, par laimi, vēl zaļo, taču – kā paliekas no bijušās greznības. Arī Ķemeru flagmaņa – sanatorijas – tālākais liktenis nav zināms, jo to galu galā nolemts izsolīt, un var tikai zīlēt, kādās rokās tā nonāks.
Sanatorija – atdzimšanas vieta
Pašvaldība tieši sanatoriju bija plānojusi kā Ķemeru atdzimšanas starta vietu. To apliecina arī tematiskais plānojums Ķemeru attīstības vīzija, kam izstrādātāji devuši šādu ievirzi – «Ķemeri ir starptautiski konkurētspējīgs un atpazīstams ārstniecības kūrorta centrs». Lai to sasniegtu, noteikti trīs mērķi: attīstīta uzņēmējdarbība ar infrastruktūru; kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana un atjaunošana; balneoloģijas centra attīstība. Projekta vadītājs Pauls Grants teic, ka plāns vēl top un būs gatavs tikai nākamā gada sākumā. «Dome lika paskatīties, ko šajā pilsētas daļā var darīt. Patiesību sakot – situācija tur ir bēdīga, un tas attiecas uz visām jomām – vidi, uzņēmējdarbību, nekustamā īpašuma jomu. Pat Kauguri, kas ir blakus Ķemeriem, ir krietni rosīgāka vieta un tur attīstības iespēju ir vairāk.» Teritoriālais plānotājs uzskata, ka bez Ķemeru sanatorijas šo vietu iekustināt būs ļoti grūti. Viņš gan sola, ka būs vēl citi piedāvājumi, kā atdzīvināt bijušo kūrortu, tomēr, lai īstenotu kaut vai vismazākos mērķus un uzdevumus, bez pašvaldības un valsts atbalsta tas nebūšot izdarāms.
Enkurs – kūrortpoliklīnika
Ar fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu Aivaru Vētru, kurš savulaik bija rehabilitācijas centra Vaivari direktors, projekta autori tikušies sakarā ar ieceri izveidot Ķemeros balneoloģijas centru. Viņš neslēpj, ka ir sašutis par valdības liegumu Jūrmalas pašvaldībai iegādāties sanatoriju. Tā esot jau otrā reize, kad valsts atsakās no šī objekta un neļaujot vietvarai mēģināt izglābt to. Skaidrs, ka tas būšot liels zaudējums, ja sanatorija atkal nonāks rokās privātajam investoram, ko dome nekādi nevarēs ietekmēt. «Ķemeru sanatorijas atdzimšana nevar notikt bez Ķemeru atdzimšanas, un otrādi. To varu salīdzināt ar pulka karogu, kuru atņemot pulks tiek pakļauts izformēšanai,» teic A. Vētra. Par galveno enkuru viņš gan uzskata kūrortpoliklīnikas izveidi, jo tā mudinātu attīstīt arī citas jomas – tai skaitā uzņēmējdarbību.
Graustu īpašniekus grūti ietekmēt
Arī Saeimas deputāta Dāvja Stalta palīgs Edmunds Griģis, kas piedalījies sapulcē, kurā ķemernieki apsprieduši Ķemeru tālāko attīstību, norāda: vairākums atbalstījuši to, ka pilsētai jākļūst par specifisku ārstniecības vietu, nevis SPA kūrortu, kādu netrūkst daudz kur citur. Izskanējuši dažādi ieteikumi, ko vajadzētu darīt, lai atmodinātu un sakārotu šo teritoriju, piemēram, nojaukt graustus, kas padara Ķemerus par drūmu un nepievilcīgu vietu.
Šī gan ir sāpīga problēma – neslēpj Jūrmalas deputāts un Ķemeru aktīvists Mārtiņš Stulpiņš, piebilstot, ka vairākums pamesto objektu pieder valstij vai privātīpašniekiem, turklāt daudzi no tiem jau vairākkārt mainījuši saimniekus, bet pret daļu no īpašniekiem ierosināti maksātnespējas procesi. «Šīm fiziskajām vai juridiskajām personām ir vienalga, kas te notiek, jo viņi šeit nedzīvo. Viņi arī nav iegādājušies šos objektus, lai tos attīstītu,» uzsver M. Stulpiņš. Domē gan esot apsvērta iespēja tos nojaukt un piedzīt naudu no īpašniekiem. Vēl viens no soļiem: nesakoptās vietas, kas lielākoties ir Slokā un Ķemeros, tiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi trīs procentu apmērā no lielākās kadastrālās vērtības, nepiešķirot tiem nekādas nodokļa atlaides.