Premjers: Koalīcija ir tuvu, lai panāktu vienošanos par nākamā gada budžetu

Valdošā koalīcija ir tuvu, lai panāktu vienošanos par nākamā gada budžetu - otrdien valdībā vajadzētu panākt gala vienošanos par līdzekļiem jaunām politikas iniciatīvām, šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers uzsvēra, ka Finanšu ministrijas piedāvājums ir ļoti tuvs tam, par ko vienojusies koalīcija, tomēr rīt no rīta vēl paredzēts precizēt "vairākus aspektus" attiecībā uz Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Kultūras ministriju.

"Esam ļoti tuvu tam, lai šī vienošanās par jaunām politikas iniciatīvām būtu," sacīja valdības vadītājs.

Kā ziņots, nākamā gada valsts budžetā dažādām jaunām politikas iniciatīvām papildus varētu sadalīt 88,7 miljonus latu. Finanšu ministrija (FM) rosina lielāko daļu no šīs summas jeb 25,4 miljonus atvēlēt satiksmes nozarei, bet 22,8 miljonus latu - veselības nozarei.

Atbilstoši nozaru ministriju izvirzītajām prioritātēm koalīcijas padomei šodien tiek piedāvāts izskatīt atbalstāmās ministriju jaunās politikas iniciatīvas, aģentūru LETA informēja FM.

Lielāko summu - 25,4 miljonus latu - rosināts atvēlēt satiksmes nozarei, tai skaitā autoceļu sakārtošanas programmai 2014.-2020.gadam, dotācijai zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem Satiksmes ministrijas pasākumiem.

Veselības ministrijai paredzēti 22,8 miljoni latu, lai paaugstinātu ārstniecības personu darba samaksu, nodrošinātu ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju un centralizētu medikamentu iegādi, samazinātu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindas un īstenotu citus pasākumus.

Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēts piešķirt 8,8 miljonus latu zinātnes bāzes finansējumam, pedagogu darba samaksas nodrošināšanai un citiem pasākumiem. Kultūras ministrijai plānots atvēlēt 9,6 miljonus latu kultūras telpas attīstībai, starptautiskajai sadarbībai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzturēšanai, kapitālsabiedrību dotācijām, atlīdzības palielināšanai kultūras iestādēs strādājošajiem un citiem pasākumiem. Diskusijas par precīziem aprēķiniem izglītības un kultūras jomā vēl turpināsies.

Uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai, speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei un citiem Iekšlietu ministrijas pasākumiem paredzēts atvēlēt teju piecus miljonus latu.

Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku brigādes mehanizācijai, NATO izcilības centram stratēģiskās komunikācijas jautājumos, gaisa telpas novērošanas sistēmas uzstādīšanai un citiem Aizsardzības ministrijas pasākumiem paredzēts atvēlēt 9,8 miljonus latu.

Labklājības ministrijai paredzēts atvēlēt 6,4 miljonus latu valsts atbalsta palielināšanai personām ar invaliditāti, asistenta pakalpojuma nodrošināšanai pašvaldībās un neatliekamo pasākumu nodrošināšanai valsts sociālās aprūpes centros personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem.

Tieslietu ministrijai paredzēts 1,99 miljonu latu finansējums, lai īstenotu notiesāto resocializāciju, sniegtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību likumos noteiktajos gadījumos, nodrošinātu Satversmes aizsardzību un citas prioritātes.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai paredzēts 2,9 miljonu latu finansējums principa "Nauda atgriežas dabā" realizēšanai, Dabas aizsardzības pārvaldes budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem daļas palielināšanai par pašu ieņēmumu daļas no koku ciršanas samazināšanas apjomu, Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskā modeļa ieviešanai un citiem pasākumiem.

Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē nepieciešamo jauno funkcionālo un drošības prasību ieviešana Ārlietu dienesta informācijas sistēmu tehniskajā nodrošinājumā, kā arī Latvijas vēstniecības Indijā atvēršana un darbības nodrošināšana un citi pasākumi ir Ārlietu ministrijas atbalstāmie pasākumi, kas 2014.gadā izmaksās 3,4 miljonus latus.

Zemkopības ministrijai (ZM) plānots atvēlēt 2,2 miljonus latu, lai ieviestu ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu un nodrošinātu ZM un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētās pakalpojumu sistēmas attīstību 2014.-2020.gadā, kā arī īstenotu citas prioritātes.

Ekonomikas ministrijas vajadzībām paredzēts piešķirt 148 000 latu Reemigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai - biznesa saiknes veidošanai un uzturēšanai ar ārvalstīs dzīvojošajiem diasporas pārstāvjiem, kā arī Ekonomikas ministrijas ekspertu dalībai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) instrumentos un pasākumos.

Ministru kabinetam nākamajā gadā plānots piešķirt 414 600 latu vienota tiesību aktu projekta izstrādes un saskaņošanas portāla izveidei, mūsdienīgas un plānotas līdzdalības un komunikācijas nodrošināšanai par iedzīvotājiem aktuāliem valdības lēmumiem, uz klientu orientētas kultūras veicināšanai valsts pārvaldē, kā arī citām vajadzībām.

FM plānots piešķirt 340 000 latu, nodrošinot fiskālās disciplīnas uzraudzību un finanšu sektora stabilitāti un politiku, nodrošinot Tiešsaistes azartspēļu uzraudzību un kontroli atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām. Plānots arī motivēt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, kuras, veicot amata pienākumus, ir pakļautas reālam dzīvības vai veselības riskam. To iecerēts panākt, nodrošinot veselības apdrošināšanu.

Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā valdības līdzšinējos lēmumus, FM aktualizējusi fiskālo telpu, kas ir 71,9 miljoni latu. Paredzot atbalstu Ministru kabinetā skatāmajiem priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai, fiskālā telpa būs 88,7 miljoni latu. Papildu ieņēmumus budžetā varētu iegūt ar izložu un azartspēļu nodokļa likmju paaugstināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa no kapitāla administrēšanas uzlabošanu, pievienotās vērtības nodokli par nodrošinājumu un dividendēm. Tiek rosināta dividenžu likmes paaugstināšana valsts kapitālsabiedrībām 2014.gadā no 80% uz 90% un 2015.gadā no 70% uz 80%.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais