Sociālā budžeta stabilitāti neapdraudēs

Sociālo iemaksu likmes iespējamā samazināšana par vienu procenta punktu ietekmēs sociālā budžeta ieņēmumus, taču budžeta stabilitāti neapdraudēšot, tā Neatkarīgajai prognozēja Labklājības ministrijas (LM) eksperti.

Saskaņā ar vienu no Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumiem jeb alternatīvo variantu darbaspēka nodokļu samazināšanai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nākamgad piedāvāts samazināt par vienu procenta punktu. Pašlaik sociālo iemaksu apmērs ir 35,09 procenti mēnesī, kur darba devējs maksā 24,09 procentus, bet darba ņēmējs 11 procentu. FM piedāvā samazināt darba ņēmēju sociālo iemaksu likmi uz 10,5 procentiem, bet darba devēju – uz 23,59 procentiem. FM aprēķinājusi, ka alternatīvajā priekšlikumā paredzētās sociālo iemaksu likmes samazināšanai darba ņēmēju pusē fiskālā ietekme būs mīnus 22,6 miljoni latu un tikpat darba devēju pusē, proti, par tik miljoniem latu samazināsies ieņēmumi valsts budžetā, un tieši sociālajā budžetā, par kura situāciju arvien bijušas asas diskusijas, īpaši, apspriežot iespēju indeksēt pensijas.

Sociālo iemaksu apmēra izmaiņas ietekmēs sociālā budžeta ieņēmumus. To Neatkarīgajai apliecina LM. Taču ministrijas ekspertu skatījums ir optimistisks atšķirībā no pensiju indeksācijas, par kuru karots, par argumentu izmantojot katru dārgo latu speciālajā budžetā – sociālo iemaksu likmes samazināšana nekādu postu budžetam nenodarīs.

LM uzskata, ka, turpinot pozitīvi attīstīties valsts ekonomikai, pieaugot algām un speciālā budžeta ieņēmumiem, sociālās iemaksu likmes neliela samazināšana – par vienu procenta punktu – speciālā budžeta finanšu stabilitāti neapdraudēs. Turklāt nākamgad gaidāma «pensiju piemaksu finansēšanas nosacījumu pārdale», tas nozīmē, ka pensiju piemaksas 2014. gadā vairs nefinansēs sociālais budžets. Tieši šo argumentu, apliecinot iespējamību samazināt sociālās iemaksas, piesauc arī premjerministrs Valdis Dombrovskis, norādot, ka lēmums par pensiju piemaksu pārcelšanu uz pamatbudžetu pieņemts pirms vairākiem gadiem. Tas nozīmē, ka 140 miljoni latu sociālā budžeta izdevumu pārceļas uz valsts budžetu.

Tomēr šis gads sociālajam budžetam nepavisam nav rožains, jo pat saskaņā ar plānu tajā ir plānots vairāk nekā 50 miljoni latu deficīts. Arī aktuālie dati par šāgada septiņiem mēnešiem rāda, ka izdevumi joprojām pārsniedz ieņēmumus. Tajā pašā laikā sociālajā budžetā ir arī uzkrājums, no kura tad arī tiek segts iepriekšējo un šāgada deficīts.

Atbilstoši pēdējām prognozēm plānotā budžeta situācija, neņemot vērā iespējamo sociālo iemaksu likmes samazināšanu, nākamgad ir šāda: gan nākamgad, gan 2015. un 2016. gadā ieņēmumi sociālajā budžetā plānoti lielāki nekā izdevumi. Nākamais varētu būt pirmais gads pēc krīzes, kad sociālais budžets nebūtu mīnusos. 2014. gadā LM sociālajā budžetā plāno 1574,7 miljonu latu ieņēmumus, bet izdevumus – 1459 miljonus latu. Ieņēmumi izdevumus pārsniegtu par 116 miljoniem latu. Jāatgādina, ka nākamgad plānots arī noteikt sociālo iemaksu griestus – noteikt robežu, no kādas algas tiek maksātas sociālās iemaksas, kas mazinās ieņēmumus, taču samazinās arī izmaksas no sociālā budžeta.

***

Kāda ir situācija sociālajā budžetā šogad?

(miljonos latu)

Ieņēmumi

Plāna izpilde janvāris – jūlijs 816,6

Plāns 1369,2

Izdevumi

Plāna izpilde janvāris – jūlijs 836,1

Plāns 1425,5

Finansiālā bilance

ieņēmumi –56,3

izdevumi –19,5

Naudas uzkrājums jūlija beigās 208,3 miljoni latu

Avots: Labklājības ministrija

Svarīgākais