Esplanādē demonstrēs senu filmu fragmentus

Kultūras vasarnīcā "Esplanāde 2014" šodien plkst.19 interesenti tiks iepazīstināti ar Rīgas Kino muzeja īstenoto Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas projektu, rekonstruējot 1940. un 1950. gadu kino repertuāru, aģentūru LETA informēja nodibinājuma "Rīga 2014" sabiedrisko attiecību programmas vadītājs Mārtiņš Drēģeris.

Projekts veltīts pēckara laika kinorepertuāram un skatītāju atmiņām par kino apmeklēšanu. Projektu "Kino trofejas" prezentēs kuratore Zane Balčus.

2014.gadā projekts "Kino trofejas" būs divu pasākumu kopums - ekspozīcija Kino muzejā un nedēļu ilga filmu programma kino "Splendid Palace", demonstrējot tā laika repertuāru. Prezentācijā kuratore pastāstīs par projekta ideju, kā arī tiks demonstrēti vairāki filmu un kinožurnālu fragmenti, kuri minētajā laikā tikuši rādīti kinoteātros.

Klātesošie tiks aicināti iesaistīties, radu un paziņu lokā palīdzot atrast 1940.un 1950.gadu kino skatītājus, kuri labprāt dalītos savās atmiņās, un šī informācija pēc tam tiktu iekļauta ekspozīcijā.

Savukārt plkst. 22 kultūras vasarnīcā "Esplanāde 2014" sadarbībā ar Nacionālo kino centru tiks demonstrēta 2008.gadā uzņemtā režisora Romualda Pipara dokumentālā filma "Monētas dubultportrets".

Filmā apkopoti uz 8mm kinofilmas dokumentēti amatierfilmējumi, kas atklāj vēl līdz šim neredzētu Latvijas kultūrvēstures dārgumu krātuvi, stāsta Drēģeris, norādot, ka filmā nav neviena kadra, kas būtu uzņemts vēlāk par 20.gadsimta 80.gadiem. Turklāt tie esot neprofesionāļu filmēti materiāli, kas iemūžina dziļi personiskus, bet arī vispārcilvēciskus notikumus - kāzas, bēres, bērnu pirmos solīšus.

Filmā esot daudz tieši padomju laikiem raksturīgu sižetu - rindas veikalos, svētku gājieni, pionieru zvēresti, lepnums par mašīnu, kurai nauda krāta gadiem. Asprātīgs komentārs visas sadzīves detaļas savij vienā spilgtā laikmeta liecībā, kur skatītājs var ieraudzīt ne tikai pazīstamu veļasmašīnas modeli vai "Sarkanā kvadrāta" gumijniekus, bet arī izjust aizgājušā laikmeta garu.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais