Straujāk aug tūristu skaits no Baltkrievijas

Salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, šā gada otrajā ceturksnī straujāk audzis tūristu skaits no Baltkrievijas - par 53,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tāpat strauji audzis tūristu skaits no Krievijas - 37,2%, Lietuvas - 23,9% un Igaunijas - 14,8%, kā arī ievērojams pieaugums šajā ceturksnī bija vērojams viesiem no Polijas - 42,8%.

Kopumā viesnīcās un citās tūristu mītnēs šā gada otrajā ceturksnī vislielākais viesu skaits bijis no Krievijas - 21,5%, tai seko Vācija - 11,6%, Lietuva - 7,7%, Igaunija - 7,2%, Somija - 5,9% un Norvēģija - 5,8%.

Latvijas naktsmītnēs vidēji visilgāk uzturējās viesi no Baltkrievijas (3,6 naktis), Norvēģijas (2,5 naktis) un Lielbritānijas (2,3 naktis).

Jau ziņots, ka viesnīcās un citās tūristu mītnēs šā gada otrajā ceturksnī apkalpoti 471 200 viesu, kas ir par 10,5% vairāk nekā pērnā gada otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No kopējā ārvalstu viesu skaita 78,7% tika uzņemti Rīgā, 8,4% - Jūrmalā un 1,5% - Liepājā. Visvairāk Latvijas ceļotāju bija apmetušies Rīgā - 24,4%, Liepājā - 8,3% un Jūrmalā - 6,7%. Iepriekš nosaukto trīs pilsētu pozīcijas kopējā viesu uzņemšanas vietu struktūrā būtiski nemainās.

Kopējais nakšņojumu skaits šā gada otrajā ceturksnī bija 971 100, kas ir par 6,8% vairāk nekā 2012.gada otrajā ceturksnī. Arī šā gada pirmajā pusgadā nakšņojumu skaits ir audzis, un tas bija par 8% lielāks nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums otrajā ceturksnī bija 2,1 nakts.

Otrā ceturkšņa beigās tūristu mītnēs bija pieejami 15 700 numuri un 36 400 gultasvietas.

Kopējais viesnīcu numuru noslogojums Latvijā šā gada otrajā ceturksnī svārstījās amplitūdā no 40% līdz 55%. Visaugstākais numuru noslogojums bija jūnijā gan Latvijā kopumā - 55,4%, gan Rīgā - 68,3%. Ja analizē viesnīcu noslogojumu pēc piešķirtajām zvaigznēm, tad šajā ceturksnī visaugstākais numuru noslogojums bija Rīgas četrzvaigžņu viesnīcās, jūnijā sasniedzot 79,9%.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais