Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) lūgumu paziņot Denisa Čalovska rosinātās lietas izskatīšanas laiku un pēc atbildes saņemšanas lems, vai ASV vajātais Latvijas pilsonis atbrīvojams no izdošanas apcietinājuma.
Kriminālprocesa likums noteic, ka ilgāk par gadu tas nedrīkst turpināties.
Jāatgādina, ka, atsaucoties ASV varasiestāžu lūgumam, Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa un visbeidzot Latvijas valdība piekrita izdot Čalovski, taču pēdējā brīdī iejaucās ECT un aizliedza iesēdināt viņu lidmašīnā. Iespējams, pastāv draudi, ka ASV tiks pārkāptas Čalovska cilvēktiesības, tāpēc lieta pieņemta izskatīšanai un piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis, proti, aizliegums deportēt Latvijas pilsoni.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sakārtoja medijos radušos jucekli ar datumiem – Čalovskis tika aizturēts pērn 4. decembrī, tātad vēlākais šogad 4. decembrī viņam jāatstāj cietums. Tas, protams, pie nosacījuma, ja ECT jau līdz tam nepaziņo savu lēmumu lietā Čalovskis pret Latviju. Bet tas ir faktiski neiespējami. Ministru Kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce jau vēstīja, ka prioritārā rinda, kurā iekļauta arī Čalovska lieta, ir padsmit mēnešus ilga.
Tāpēc tagad Ģenerālprokuratūra sagaidīs oficiālu ECT atbildi un tad lems par Čalovska atbrīvošanu. «Tā nav mūsu ambīcija, ka viņam obligāti jābūt apcietinājumā,» skaidro ģenerālprokurors. Viņš gan vērš uzmanību uz faktu, ka likums neparedz nekādus alternatīvus drošības līdzekļus: «Ja aizbēgs, tad varēsim izdarīt netiešus secinājumus par viņa iespējamo vainu.»
Ē. Kalnmeiers pauda nožēlu par ažiotāžu, kas sacelta ap šo lietu, – tā esot pilna demagoģijas, melu un radot aplamu priekšstatu gan par Latvijas valdību, gan mūsu tiesībsargājošajām iestādēm. Noprotams, ka šis bija pārmetums Čalovska advokātiem un masu medijiem, kas iestājušies pret šā Latvijas pilsoņa izdošanu.
Ģenerālprokurors uzskaitīja vairākas, pēc viņa domām, publiskajā telpā cirkulējošās aplamības: Rumānija savējā – šajā lietā arī apsūdzētā pilsoņa Paunesku – izdošanu neesot atteikusi, bet tai piekritusi. Tikai ar nosacījumu, ka vispirms jāizmeklē cita – pašu valstī pret viņu rosināta – lieta. ASV prokurori esot ļoti pretimnākoši, ja apsūdzētie atzīstas un piekrīt vienoties. Tā maksimālo iespējamo sodu varot samazināt pat desmit reižu. Un visbeidzot Čalovska lieta nekļūs par precedentu, kura dēļ visus Latvijas datorpirātus tiesās ASV.
No ģenerālprokurora teiktā tapa skaidrs, kādēļ mūsu varasiestādes bija tik ļoti pretimnākošas ASV, proti, Latvijas speciālisti tādus kibernoziegumus, kādos ASV apsūdz Čalovski, nemākot izmeklēt. Pašlaik gan izmeklēt Čalovska lietu Latvijā nemaz nebūtu pamata.