Strīķes un Streļčenoka kašķi risinās sistēmiski

© f64

Lai panāktu, ka vietniece Juta Strīķe savam priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam pastāsta, ar ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā nodarbojas, tiks nodibināta speciāla darba grupa.

 Tā vakar nolēma Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Uzdevums būs izstrādāt jaunu KNAB nolikumu, kas regulētu, cik lielā mērā izmeklēšanas noslēpums ir slēpjams no iestādes vadītāja un – cik lielā mērā vadītājs tiesīgs iedziļināties savu padoto darbā. Premjera un ģenerālprokurora sarunā asistēja organizāciju Delna un Providus pārstāvji, kas KNAB konfliktā kaut kādu apsvērumu dēļ aizstāv Jutu Strīķi. Iespējams, viņi centīsies pierādīt, ka Streļčenokam nekas nav jāzina, bet jāiet projām. Delnas vadītāja Inese Voika izvairījās atbildēt Neatkarīgajai, vai tāds ir īstais mērķis. Jautājums esot pārāk tiešs – atbildes vietā viņa slavēja Jutu Strīķi par augstākās raudzes speciālisti korupcijas apkarošanā, un pēla Streļčenoku, jo viņš, lūk, nenākot ar viņu uz radio diskutēt par korupciju.

Tikmēr premjers Valdis Dombrovskis vēlas distancēties no personāliju jautājuma. KNAB darbinieki konfliktē bieži, un tas viņam liekot domāt, ka vaina nav vis cilvēkos, bet kaut kādās sistēmiskās problēmās. Viena no tām varētu būt precīzu darba aprakstu trūkums – nav nodalītas priekšnieka un vietnieka kompetences. Ar šo jautājumu risināšanu tad arī nodarbosies jaunveidojamā darba grupa. Tajā strādās Iekšlietu ministrijas profesionāļi, Ģenerālprokuratūras un Valsts kancelejas pārstāvji, arī abas jau pieminētās sabiedriskās organizācijas.

Tomēr cilvēki paliek tikai cilvēki arī tad, ja kašķis viņu starpā tiek nodēvēts par sistēmisku problēmu. Tāpēc ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pauž cerību, ka konflikts KNAB vadībā neeskalēsies vēl vairāk: «Kaut kādā brīdī ir taču jāapstājas, kaut vai personiskā prestiža dēļ. Es ļoti ceru uz šo abu cilvēku veselo saprātu.» Ģenerālprokurors sarežģījumus KNAB pārrunājis ar saviem virsprokuroriem – arī viņiem taču neesot iekšēju reglamentu, kas regulētu savstarpējās cilvēciskās attiecības. Nosprieduši, ka Ģenerālprokuratūrā šāda situācija esot vienkārši neiedomājama.

Neraugoties uz saspīlēto iekšējo klimatu, ar saviem pienākumiem KNAB pašlaik tiekot galā. «Konflikts nav ietekmējis iestādes darba rezultātus, tāpēc nedramatizēsim situāciju,» rosina Ē. Kalnmeiers. Reformēt vai sadalīt KNAB neesot nepieciešamības.

Latvijā

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.

Svarīgākais