2016.gadā, Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestādēs ieviešot jauno atlīdzības sistēmu, policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu atalgojumam atkal vajadzētu sasniegt pirmskrīzes līmeni, aģentūru LETA informēja IeM preses pārstāve Gunta Skrebele.
Kā šodien, tiekoties ar nozares darbinieku arodbiedrībām, sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), ar 2016.gadā paredzēto jauno atlīdzības sistēmu IeM vēlas atjaunot darbiniekiem motivāciju veidot karjeru iekšlietu dienestos, ieviešot skaidrus karjeras izaugsmes kritērijus.
"Pirmais solis jau ir sperts - ir izstrādāts jaunās darba samaksas koncepcijas projekts, kas paredz atlīdzības noteikšanu atbilstoši veicamajām funkcijām, nevis ieņemamajam amatam. Tas jau tuvākajā laikā tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai," arodbiedrībām pastāstīja Kozlovskis.
Ministrs atzina, ka nozarē strādājošo zemais atalgojums patlaban negatīvi ietekmē valsts iekšējo drošību un kārtību, jo tas neveicina motivāciju sākt un veidot karjeru iekšlietu dienestos.
Kozlovskis arī informēja arodbiedrību pārstāvjus, ka norit intensīvs darbs pie 2014.gada budžeta sagatavošanas un aizstāvēšanas valdībā. Lai gan visiem iekšlietu nozares dienestiem nepieciešams tehniskais nodrošinājums, līdzekļi ēku remontiem un celtniecībai, pirmā prioritāte, ko ministrs aizstāvēs, būšot dienestos strādājošo amatpersonu sociālo garantiju un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, kam kopumā pieprasīti vairāk nekā pieci miljoni latu.
Arodbiedrības ar izpratni novērtēja to, ka iekšlietu dienestos strādājošajām amatpersonām atlīdzība kopš 2010.gada pakāpeniski, bet ir palielinājusies, tomēr policisti vēlētos panākt vēl straujāku algu pieaugumu, jo izjūt cenu pieaugumu. Izskanēja arī aicinājums atjaunot virsstundu un nakts stundu darba apmaksu, kā arī rūpīgāk vērtēt prēmiju izmaksas sasaisti ar amatpersonas individuālo ieguldījumu noziegumu atklāšanā, pastāstīja Skrebele.
Savukārt Kozlovskis atzinīgi novērtēja arodbiedrību līdzšinējo atbalstu IeM, piemēram, darbā pie sociālo garantiju sistēmas uzlabošanas un Labklājības ministrijas piedāvāto izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumu izmaiņu noraidīšanā, kā arī aicināja turpmāk kopīgiem spēkiem meklēt labākos risinājumus nozares attīstībai. Ministrs arī mudināja arodbiedrības aktīvi iesaistīties jaunās darba samaksas sistēmas koncepcijas apspriešanā.
Jau ziņots, ka IeM galvenā prioritāte nākamā gada jauno politikas iniciatīvu sarakstā ir sociālo garantiju nodrošināšana nozarē strādājošajiem. Ja ierobežotās fiskālās telpas dēļ IeM visus pieteiktos papildu līdzekļus nākamā gada budžetā saņemt nevarēs, tā noteikti neatteiksies no prasības nodrošināt policistus, ugunsdzēsējus, robežsargus un citās ministrijas padotības iestādēs strādājošos ar sociālajām garantijām, lai viņi būtu pietiekami motivēti un neietu prom no darba.
Nākamā gada budžetā IeM papildus vēlas saņemt 58,13 miljonus latu, no kuriem lauvas tiesa - 56,72 miljoni latu - tikšot tērēta jaunajām politikas iniciatīvām, bet 1,42 miljoni latu - administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem.
Tomēr apmierināt visas IeM prasības, visticamāk, nebūs iespējams. Saskaņā ar jaunākajām Finanšu ministrijas aplēsēm 2014.gada valsts budžetā papildu pieejamais finansējums visu ministriju un tiešās pārvaldes iestāžu prasījumu apmierināšanai varētu būt tikai 75 miljoni latu, lai gan kopumā prasīti tiek vairāk nekā 572 miljoni latu.
Par IeM vairāk papildu līdzekļu jauno politikas iniciatīvu īstenošanai nākamā gada budžetā prasa vienīgi Izglītības un zinātnes ministrija.
Ja IeM jauno politikas iniciatīvu īstenošanai nākamā gada budžetā saņemtu prasītos papildu 56,72 miljonus latu, 20,73 miljonus latu tā tērētu ēku, būvju, iekārtu un inženiertehnisko sistēmu pārvaldības nodrošinājumam, 8,47 miljonus latu - speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, bet 5,16 miljonus latu - atlīdzībām.
4,03 miljoni latu tiktu tērēti IeM dienestu materiāltehniskās bāzes pilnveidošanai, 2,36 miljoni latu - Drošības policijas darbībai, bet divi miljoni latu - IeM datu pārraides tīkla modernizācijai.
Savukārt no administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem visvairāk naudas - 659 813 latu - IeM gribētu tērēt Nodrošinājuma valsts aģentūras nodrošināšanai ar papildu amata vietām. 319 440 lati tiktu novirzīti Vienotās migrācijas informācijas sistēmas pilnveidošanai, bet 119 790 lati - e-pakalpojumu ieviešanai civiltiesiskiem darījumiem.