Valdības iecere autoratlīdzības aplikt ar sociālo nodokli budžetā robu neaizpildīs. Vairāk gan tas izskatās pēc vēlmes mazināt privāto mediju konkurētspēju.
Neskatoties uz radošo profesiju pārstāvju un asociāciju protestiem, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) uzskata, ka «situācija, kas izveidojusies saistībā ar sociālā nodokļa nemaksāšanu par autoratlīdzībām, ir robs likumā, kas jālikvidē». Tas ļauj nojaust, ka ne jau 1,6 miljoni latu, ko tādā veidā Finanšu ministrija (FM) cer papildus iegūt valsts budžetā, ir galvenais, kas liek virzīt šo ideju. Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka uzskata, ka autoratlīdzību aplikšana ar sociālo nodokli var sagraut Latvijas radošo kultūru, grāmatniecību un negatīvi ietekmēt žurnālistikas kvalitāti. Līdzīgi domā arī radošo profesiju asociācijas un Latvijas Žurnālistu savienība, kuras priekšsēdētājs Juris Paiders Neatkarīgajai uzsvēra, ka «šis priekšlikums neuzlabos žurnālistu sociālo aizsardzību, bet gan ievērojami samazinās žurnālistu un citu radošo profesiju pārstāvju dzīves līmeni».
Šķiet, ka vislielākās bažas valdībai rada tieši žurnālisti, jo īpaši tie, kuri strādā privātos medijos, jo, kā atzīst FM, ar sociālo nodokli netiks apliktas pasīvās autoratlīdzības.
Privāts medijs ir tāds pats uzņēmums kā ikviens cits. Ja vērtē no šāda viedokļa, tad, analizējot, ko nozīmē darba devējam un darba ņēmējam šīs normas piemērošana, ir skaidrs, ka vai nu darba ņēmējs uz rokas saņems mazāku samaksu, ar kuru, visticamāk, nebūs mierā, un tas, savukārt, draud ar mediju kvalitātes samazināšanos, vai arī darba devējam nāksies palielināt darbaspēka izmaksas, lai darbinieks saņemtu algu vismaz esošā līmenī. Situācijā, kad Latvijā patērētāju tirgus sarūk, ir skaidrs, ka privāto mediju konkurētspēja samazināsies. Iespējams, ka tieši tas ir izdevīgi valdībai.
Arī politologs Filips Rajevskis Neatkarīgajai piekrīt, ka, īstenojot šo priekšlikumu, samazināsies mediju konkurētspēja, tie kļūs vāji, bet daļa, iespējams, vispār tiks iznīcināti.
«Un vāji mediji ir vieglāk ietekmējami,» Neatkarīgajai uzsvēra F. Rajevskis. Viņš uzskata, ka sociālā nodokļa attiecināšana uz autoratlīdzībām nav pareiza.
«Pirmkārt, tas ļoti ietekmēs radošo profesiju darbinieku atalgojumu. Nodokļu slogs gulsies uz darba ņēmēju pleciem, un nevar izslēgt situāciju, ka tas radīs augsni nelegālai uzņēmējdarbībai. Otrkārt, radošā industrija ir tieši tik liela, cik liela ir Latvijas valsts, un iedomāties, ka kāds gribēs pirkt radošo darbu par augstāku cenu tikai tāpēc, ka valdība ir izdomājusi paaugstināt nodokļus, ir absurds,» sacīja F. Rajevskis.
To, ka radošo profesiju pārstāvji, kuri šobrīd saņem autoratlīdzības, cietīs, liecina arī Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini. Piemēram, mākslinieks, kura kopējais honorārs mēnesī ir 300 latu, šobrīd uz rokas saņem Ls 238,80. (Būtiski piezīmēt, ka IIN netiek rēķināts no visas autoratlīdzības summas, bet summa tiek mazināta par izdevumu normas tiesu, kas ir atšķirīga dažādu autordarbu veikšanai un ir vismaz 15% liela.) «Ja vien autors nav darba attiecībās ar kādu citu darba devēju un viņa ienākums no autoratlīdzības mēnesī ir vismaz 200 latu, tādā gadījumā saskaņā ar likumu autoram jāmaksā arī VSAOI atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei 32,17% un kārtībai. Summu, par kādu maksāt VSAOI, autors izvēlas pats, bet ne mazāku kā 200 latu. Pieņemot, ka autors izvēlas maksāt mazāko summu, VSAOI iemaksa būtu 64,34 lati un līdz ar to autora rīcībā paliek 174,46 lati,» Neatkarīgajai skaidroja Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa. Tātad no honorāra kabatā paliks vien puse ar mazu astīti.
«Situācijā, ja autors saņem gan darba algu, gan 300 latu autoratlīdzību, viņam no honorāriem ir jāsamaksā 72 lati IIN, bet pārējo – 228 latus – no nopelnītajiem honorāriem viņš pašlaik drīkst paturēt. Ja darbinieks maksā VSAOI, tad, pieņemot, ka iemaksas tiktu veiktas no mazākās iespējamās summas, autora rīcībā no sākotnējā honorāra paliktu 163,66 lati,» lēsa A. Kauliņa.