Jūrmalas sāpju bērns nav tikai sanatorija Ķemeri, bet arī citas pilsētas kultūrvēsturiskās vietas.
Viena no tām ir arī Majoru muiža, kur savulaik bija bērnunams, bet nu stāv pamesta jau vairākus gadus. Bijušie bērnunama darbinieki savas pils likteni uztver vēl sāpīgāk, tāpēc, lai pasargātu to no bojāejas, izveidojuši biedrību Majoru muiža.
Majoru muižas kompleksu, kas uzbūvēts 1910. gadā kā barona fon Firksa vasaras rezidence, veido 2,5 hektāri zemes un 13 būvju. Majoru muižas dzīvojamā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kura četru telpu interjera dekoratīvā apdare atzīta arī par mākslas pieminekli. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vietnieks Jānis Asaris objektā, kas pieder pašvaldībai, pēdējo reizi bijis pirms pusotra gada, un, cik zinot, VKPAI pārziņā esošā ēka esot elementāri iekonservēta, tajā esot arī signalizācija. Taču skaidrs, ka muižas stāvoklis gadu no gada pasliktinās, jo tā netiek ne apkurināta, ne arī pienācīgi apsaimniekota. J. Asaris uzskata, ka pašvaldībai tomēr vajadzētu izlemt, kā to izmantot, nevis ļaut tai palēnām iet bojā.
Par teritorijā notiekošo vēl skarbāks viedoklis ir biedrības Majoru muiža aktīvistiem. Anitai Rogovskai un arī citiem bijušajiem bērnunama darbiniekiem sirds sāp par pamestību, kas te šobrīd valda. Viņa ar draudzenēm te piestaigājot regulāri, lai pārliecinātos, vai nav notikuši kādi lielāki postījumi. Teritorija tiekot vien uzkopta talku dienās. Taču neatliekamākie darbi esot apkures nodrošināšana un jumta nomaiņa. Savulaik jau tikuši atvesti materiāli remontam, bet tad 2007. gadā pieņemts lēmums Bērnu sociālās aprūpes centra Rīga filiāli, kā tolaik sauca šo iestādi, reorganizēt, tas ir, slēgt, un visi materiāli aizvesti uz Rīgu. Tā nu ēka joprojām gaidot jaunu jumtu.
Vienubrīd gan bijusi cerība, ka komplekss atdzīvosies. Pašvaldība, kam pieder šis īpašums, 2011. gadā sarosījās un izsludināja ideju konkursu par ēku kompleksa izmantošanu, pat piesolot naudas balvu labākajam priekšlikuma autoram. Tika paredzēts ēkā izvietot ne tikai Laulību pili, bet arī Kultūrvides centru un muzeju. Savukārt citās kompleksa ēkās – Bērnu un jauniešu interešu centru, Pašvaldības policijas iecirkni, Jaunrades namu un daudz ko citu. A. Rogovska par šādu plānu pasmīn, sakot, ka visu salikt vienuviet nav iespējams, tāpēc viņai tas nešķietot īstenojams. Lai gan dome bija iecerējusi sākt darbus jau šogad, sākot no dažu ēku nojaukšanas līdz pat būvdarbiem, viss tā arī iestrēdzis, un cerības uz šīs vietas atdzimšanu apdzisušas, atzīst A. Rogovska.
Jūrmalas domes Kultūras komitejas vadītāja Gunta Liepiņa apliecina, ka šāds Majoru muižas attīstības plāns tiešām izstrādāts bijušā domes deputāta Ilmāra Ančāna vadībā. Viņa to nosauc par diezgan nejēdzīgu, tāpēc līdzekļi, kas bija paredzēti tā īstenošanai, – 40 000 latu – «tika iesaldēti». «Faktiski pie tā visa jāķeras no jauna, lai šo vietu varētu pienācīgi saglabāt,» teic G. Liepiņa, gan atzīstot, ka tuvākajā laikā nav plānots izskatīt šo jautājumu.