Lietus pārplūdinātās ielas vakar ne vienam vien spēkratam izrādījās nepārvarams šķērslis – tie apstājās peļķes dziļākajā vietā. Diemžēl samērcētas kājas ir mazākā no nelaimēm, kas tādā reizē var piemeklēt.
Ja ūdens sabojājis automašīnas motoru, tā remonts var izmaksāt tūkstoti un vairāk latu. Lielākā daļa apdrošinātāju par šādiem gadījumiem gan neliekas ne zinis, jo «automašīnas šoferis pats esot vainīgs, ka iebraucis peļķē».
If Apdrošināšana galvenais KASKO produkta vadītājs Kaspars Duburs Neatkarīgajai apliecināja, ka gadījums, kad transportlīdzeklis ir sabojāts, vadītājam pašam apzināti iebraucot peļķē, ja applūdusī vieta ir bijusi labi pamanāma, apdrošināšanas kompānijas izpratnē nav uzskatāms par apdrošināšanas gadījumu. Turklāt, pēc K. Dubura teiktā, šādā gadījumā auto zaudē arī ražotāja garantiju nepieciešamajam remontam un zaudējumus īpašniekam nākas segt par saviem līdzekļiem. Viņš arī atzina, ka, neskatoties uz to, ka kompānija nesedz šādu risku, IF Apdrošināšanā ir vērsušies vairāki Kasko polišu klienti, kuri vēlējās pieteikt gadījumus, kas ir saistīti ar ūdens peļķē noslāpušiem un sabojātiem auto. «Taču apdrošināšana nevar būt glābiņš situācijā, ja autovadītājs pats apzināti riskē, iebraucot peļķē un vienkārši cerot, ka izdosies izbraukt applūdušu ielu vai ceļu kā parasti. Mēs aicinām autovadītājus izvērtēt, kas ir lētāk – veikt dārgu remontu, nogaidīt, kamēr braukšanas apstākļi uzlabojas, vai arī mainīt ierasto braukšanas maršrutu un braukt pa garāku, tomēr drošāku ceļu. Diemžēl reizēm autovadītāji izvēlas riskēt un cenšas izbraukt applūdušas vietas arī, piemēram, situācijās, ja redzams, ka citi vieglo automašīnu vadītāji un pat sabiedriskais transports stāv ielas malā un nogaida,» sacīja K. Duburs.
Peļķēs iegūtos automašīnu bojājumus nesedz arī BTA Insurance Company. Arī šīs apdrošināšanas kompānijas argumenti ir līdzīgi. «Apdrošināšanas būtība ir pasargāt sevi no iepriekš neparedzētiem riskiem, tomēr iebraukšana peļķēs vai paša autovadītāja izraisīta rīcība – iebraukšana ļoti applūdinātās teritorijās – nebūtu uzskatāma par iepriekš neparedzētu gadījumu. Tā drīzāk būtu raksturojama kā neapdomīga rīcība, kurai jau iepriekš var prognozēt sekas,» Neatkarīgajai sacīja BTA Insurance Company Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Agnese Grīnberga.
Apdrošināšanas kompānijas Balta atlīdzību direktora pienākumu izpildītājs Valdis Krols Neatkarīgajai skaidroja: «Ja vadītājs lielākā ātrumā iebrauc dziļā peļķē, auto motors nereti var saņemt hidrotriecienu. Balta zaudējumus par šādiem auto bojājumiem sedz visu risku KASKO polises ietvaros, kur zaudējumi tiek atlīdzināti līdz 2500 latu vērtībā. Tiesa, gadījumu saistībā ar hidrotriecieniem Baltas pieredzē nav bijis daudz, arī vakar atlīdzību zvanu centrs nav saņēmis klientu zvanus par šādiem negadījumiem. Jāpiebilst, ka lielās lietavās nedaudz ierastāk ir nozaudēt automašīnu reģistrācijas numurus, kas ir vāji piestiprināti,» sacīja V. Krols.
Savukārt Ergo piedāvā KASKO polises segumā iekļaut arī hidrotrieciena riska apdrošināšanu. Tiesa, lai saņemtu hidrotrieciena riska apdrošināšanu, Ergo klientam papildus standarta KASKO polisei jāiegādājas arī Ekstra apdrošināšana, kas sedz šo un vēl citus papildu riskus. Ergo Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors Ivars Vismanis Neatkarīgajai uzsvēra, ka kopš pagājušās nedēļas lietavām Ergo saņēmis jau vairākus zaudējumu atlīdzības pieteikumus par bojājumiem, kas radušies hidrotrieciena rezultātā. Automašīnas bija bojātas Duntes un Gunāra Astras ielā. I. Vismanis prognozē, ka šādu zaudējumu pieteikumu skaits palielināsies – šie pieteikumi ir raksturīgi vasaras beigām un rudenī, kad palielinās nokrikšķu daudzums.