Valdība šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu no nākamā gada jūlija ieviest autoceļu lietošanas nodevu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Finanšu ministrijā.
Plānots, ka no šīs nodevas nākamgad budžetā ieņēmumos papildus tiks iekasēti trīs miljoni latu, 2015.gadā - astoņi miljoni latu, 2016.gadā - 11 miljoni latu.
Satiksmes ministrijā skaidro, ka jautājums par autoceļu lietošanas nodevu šodien valdībā nav skatīts pēc būtības. Taču ir plānots, ka jau tuvākajā laikā valsts sekretāru sanāksmē tiks virzīti ministrijas sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā. Sagatavotie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā paredz ieviest autoceļu lietošanas nodevu no 2014.gada 1.jūlija, un tā attiektos uz transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem. Piemēram, automašīnai no 3500 līdz 12 000 kilogramu gada maksa tiek plānota no 400 līdz 484 eiro (342 lati) atkarībā no motoru izmešu līmeņa.
Nodevas likmes vietējiem un ārvalstu pārvadātājiem būtu vienādas, un tās tiks noteiktas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēja ekoloģijas klases un ceļu tīkla lietošanas ilguma.
Pamatojoties uz aktualizēto informāciju par ministrijas pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību peļņu par 2013.gadu, Satiksmes ministrija ierosinājusi attiecīgi palielināt valsts budžeta ieņēmumus. No "Latvijas Dzelzceļa", "Latvijas autoceļu uzturētāja" un "Autotransporta direkcijas" ministrija prognozē papildu ieņēmumus valsts budžetā, kas kopā veido 3 172 512 latus.
Valdība šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu ieviest jaunus dabas resursu nodokļa objektus - ūdens izmantošana mazajās hidroelektrostacijās, reklāmas izdevumi, 2. un 3. klases uguņošanas ierīces. Ministri arī atbalstīja ierosinājumu palielināt dabas resursu nodokļa likmes dabas resursu ieguvei, gaisa un ūdens piesārņošanai, par videi kaitīgajām precēm, preču iepakojumiem un vienreiz lietojamiem galda piederumiem, nolietotiem transportlīdzekļiem, atkritumu apglabāšanai. Īstenojot šos abus ministrijas priekšlikumus, papildu ieņēmumi budžetā 2014.gadā būtu 4,9 miljoni latu, 2015.gadā - 4,7 miljoni latu, bet 2016.gadā - 4,5 miljoni latu.
VARAM uzskata, ka dabas resursu nodoklis ir efektīvs instruments vides aizsardzības mērķu sasniegšanā. Tā, piemēram, reklāmas izdevumu ražotājiem turpmāk būs jāmaksā 91 santīms par kilogramu papīra materiāla. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) uzskata, ka šādas nodevas piemērošana reklāmas materiāliem veicinās dabas resursu efektīvu izmantošanu un ražotāji, iespējams, divreiz padomās, pirms drukās materiālus, kuri bieži vien krājas kaudzēs pie iedzīvotāju pastkastītēm.
"Nevienam nav noslēpums, ka pastkastes regulāri tiek pieblīvētas ar nelasītiem un daudziem nevajadzīgiem reklāmas materiāliem, kuru ražošanai tiek tērēts ne mazums resursu. Katru gadu Latvijā tiek saražotas 2200 tonnas reklāmas mēstuļu, bet šī "cēlā" mērķa vārdā iznīcināti 30 000 koku. Ja mēs nevaram šādu darbību pilnībā apturēt, mēs noteikti varam likt par to aizdomāties un šādu kaitniecību videi samazināt," pauž ministrs.
Ja reklāmas materiālu ražotāji turpinās savas aktivitātes ierastajā režīmā, gada laikā iekasēto nodokļu summa valsts budžetā varētu būt ap diviem miljoniem latu, lēš VARAM.
Valdība atbalstīja arī Iekšlietu ministrijas priekšlikumu paaugstināt valsts nodevu par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu. Nodevas par vīzas vai uzturēšanās atļaujas, vai Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem paaugstināšana katru gadu veido 764 000 latu.