Valdība atbalstījusi grozījumus likumā "Par autoceļiem", kas ir tiesiskā bāze Eiropas Savienības (ES) Padomes rezolūcijā paredzēto drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidei.
Grozījumi likumā paredz VAS "Latvijas Valsts ceļi" tiesības noteiktus - lielos stāvlaukumus pie valsts autoceļiem - iznomāt komersantiem, rīkojot izsoli. Turklāt, ja nomnieks tajos nodrošinās apsardzes pakalpojumus, tad viņam būs tiesības iekasēt samaksu no kravas transporta lietotājiem par šo stāvlaukumu izmantošanu.
Šobrīd pie valsts autoceļiem Latvijā atrodas 159 transportlīdzekļu stāvlaukumi un 60 atpūtas vietas, kas ir publiski un bez maksas pieejamas visiem ceļa lietotājiem. Tā kā no valsts budžeta līdzekļiem patlaban nav iespējams izdalīt finansējumu drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidošanai, taču vajadzība pēc tādiem ir pastāvīgi augoša, tiek piedāvāts nepieciešamo finansējumu rast, piesaistot komersantus. Drošu kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu izveidi rosina arī ES Padomes 2010.gada 27.oktobrī pieņemtā rezolūcija, kā novērst un apkarot ar kravas autopārvadājumiem saistītus noziegumus un garantēt drošas kravas automobiļu stāvlaukumu teritorijas.
Paredzams, ka sākotnēji VAS "Latvijas Valsts ceļi" komersantiem varētu iznomāt četrus lielākos (ar platību virs 3000 m2) valsts autoceļu sastāvā esošos stāvlaukumus: uz autoceļa A13 Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) 84,92.km, orientējoši pie Dziļūkšņa ezera (ceļa posmā starp Rēzekni un Daugavpili), uz autoceļa A9 Rīga (Skulte) - Liepāja 108.km (aiz Saldus), A5 Rīgas apvedceļa (Salaspils - Babīte) 35,95.km un autoceļa A2 Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene) 75, 5.km (aiz Augšlīgatnes). Šie četri stāvlaukumi pie valsts galvenajiem autoceļiem būs īpaši paredzēti tikai kravas transportlīdzekļiem. Savukārt pārējie transportlīdzekļi varēs izmantot visus pārējos publiskos stāvlaukumus pie valsts autoceļiem bez maksas.
Komersantiem kravas transportlīdzekļiem paredzētajos stāvlaukumos būs tiesības piedāvāt ne vien apsardzes, bet arī citus pakalpojumus - ēdināšanu, naktsmītni, veikalu u.c., kā arī izveidot kravas transportlīdzekļiem piemērotu infrastruktūru, to apsaimniekot un uzturēt. Likumprojektā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks sniedzamo pakalpojumu minimālo līmeni. Vienlaikus pārvadātājiem, kas nevēlēsies izmantot maksas stāvlaukumu, būs iespēja tajā nebraukt un turpināt lietot bezmaksas stāvlaukumus.
Tā kā apsardzes pakalpojumu sniegšana, drošības pasākumu nodrošināšana, kravas transportlīdzekļiem piemērotas infrastruktūras izveide un citu pakalpojumu sniegšana ir komercdarbība, valstij nav tiesības iejaukties un ietekmēt maksas apmēru par minēto stāvlaukumu lietošanu. Valsts varētu tikai noteikt nomas maksu, ko tā iekasē no komersantiem, un aplēsts, ka tā veidotu Ls 1164.84 gadā (no visiem četriem stāvlaukumiem kopā), kā arī nodrošināmo pakalpojumu minimālo līmeni.