Valdības ieceri aplikt ar sociālo nodokli autoratlīdzības kritizē gan radošo profesiju pārstāvji un tos pārstāvošās asociācijas, gan ekonomisti, nosaucot to par nepārdomātu, nedemokrātisku un pat dažām nozarēm graujošu priekšlikumu.
Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija pauž bažas un neizpratni par plānotajām nodokļu izmaiņām, kas paredz noteikt pienākumu veikt valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no autoratlīdzības (izņemot no pasīvās autoratlīdzības), piemēram, žurnālistiem, rakstniekiem un citiem autoriem. Asociācija uzskata, ka pirms šādu grozījumu plānošanas jānotiek diskusijai ar industrijas pārstāvjiem, turklāt būtiskas nodokļu politikas izmaiņas jāplāno ilgtermiņā, jo pēkšņs izdevumu pieaugums par aptuveni 30% rada milzīgas grūtības jebkurai nozarei, bet tā ietekme uz radošajām industrijām var izrādīties graujoša. Līdzīgās domās ir Rakstnieku savienība, kura uzskata, ka FM priekšlikums maksāt sociālo nodokli no autoratlīdzības ir nedemokrātisks. Latvijas Žurnālistu savienība uzskata, ka šī Finanšu ministrijas ideja pašreizējos apstākļos neuzlabos žurnālistu sociālo aizsardzību, bet gan ievērojami samazinās žurnālistu un citu radošo profesiju pārstāvju dzīves līmeni tuvākajos gados, kā arī radīs (un jau rada) sociāla rakstura konfliktu saasinājumu masu informācijas līdzekļu uzņēmumos, radot būtisku vārda brīvības apdraudējumu Latvijā.
Arī Neatkarīgās aptaujātie ekonomikas eksperti lēš, ka šis FM priekšlikums ir sasteigts. SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzskata – lai gan šā nodokļa ieviešana dos papildu sociālās garantijas darba ņēmējiem, no otras puses, «VSAOI piemērošana visām autoratlīdzībām nozīmēs vai nu strauju ienākumu samazināšanos autoratlīdzības saņēmējiem, ja darba devējs nekompensēs šo nodokļa piemērošanu, vai arī būtiski palielinās darba devēja izdevumus, ja viņi maksās sociālo nodokli pilnā apmērā». Pēc viņa domām, visdrīzāk būtu jāmeklē kāds kompromisa risinājums vai pārejas periods, lai sakārtotu šo jomu.
Latvijas mediji, grāmatu izdevēji un autori nav gatavi šādām pārmaiņām, jo nozare joprojām nav atguvusies no pēkšņā ieņēmumu sarukuma ekonomikas krīzes laikā – dramatiska reklāmas ieņēmumu krituma, iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās, emigrācijas viļņa, norāda asociācijas. Šo pārmaiņu rezultātā mediju tirgus Latvijā ir noplicināts un apdraudēta tā kvalitatīva pastāvēšana. Grāmatniecība vēl joprojām nav īsti atkopusies no smagās krīzes, kuras galvenais cēlonis bija 2008. gada nogales nodokļu grozījumi PVN jomā, kas tika veikti, neapspriežoties ar industriju, un pēc tam steidzami bija jāatceļ, lai nozari pilnībā nesagrautu. Turklāt jāuzsver, ka mediji un grāmatniecība pamatā orientējas uz vietējo patēriņu, galvenokārt latviešu valodā, un nozarei ir ļoti nozīmīga loma katras nacionālās valsts demokrātiskā funkcionēšanā, valodas un kultūras attīstībā, ko nevar aizstāt ar eksportu kā ienesīgāku naudas pelnīšanas veidu. Tieši tāpēc daudzas Eiropas Savienības valstis īpaši atbalsta un ar nodokļu politikas instrumentiem veicina nacionālos medijus, grāmatu izdošanu un citu kultūras nozaru attīstību. Mediju industrija un grāmatu izdevēji izprot sarežģīto Latvijas ekonomikas situāciju un nelūdz papildu atbalsta mehānismus, taču aicina neveikt pēkšņas un nepārdomātas likumu izmaiņas, kas rada nozarei jaunus draudus. Iepriekšējā pieredze liecina, ka cerētais īstermiņa nodokļu ieņēmumu palielinājums neizdodas, bet nozarē sākas problēmas, kuru sekas jūtamas gadiem ilgi un var izrādīties neatgriezeniskas.
Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks uzskata, ka nevar būt tā, ka daudzās industrijās ir viens regulējums, bet vienā – citāds. Tomēr arī viņš atzina, ka šajā jautājumā ir pretrunas starp to, ko domā industrijas darba devēji un darba ņēmēji, tāpēc, pēc viņa domām, šis priekšlikums vēl ir vērtējams.