Reformu partijas otrais uzbrukums ostām

 

Reformu partija ierosina īpaša nodokļa vai dividenžu veidā iekasēt pārdesmit miljonus latu no Latvijas ostu pārvaldēm.

Reformu partijas (RP) priekšlikums nāca klajā pirms pāris nedēļām. Protams, ka kategoriskus iebildumus šādu maksājumu ieviešanai tūlīt pat formulēja Latvijas Ostu asociācija un Latvijas Tranzītbzinesa asociācija. Konsekventi pret maksājuma ieviešanu iebilst arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka esot «konceptuāli atvērts» arī šādam priekšlikumam, bet gaidot tā detalizāciju. Viņa preses pārstāvis Mārtiņš Panke informēja, ka šodien notikšot vairākas koalīcijas pārstāvju apspriedes par valsts 2014. gada budžetu, kurās figurēšot arī ostu nodokļa ideja.

Parunā un pazūd

RP pagājušās nedēļas nogalē izvairījās atbildēt uz Neatkarīgās jautājumiem par maksājuma kopapjomu un sadalījumu starp ostām. Vai maksās visas ostas, vai tikai lielās Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas? Vai maksājums tiks rēķināts pēc pārkrautajām tonnām un apkalpotajiem pasažieriem, vai kopējiem ieņēmumiem, vai varbūt no peļņas? RP preses sekretārs Kaspars Odiņš solīja sameklēt ar RP nosūtījumu Rīgas brīvostas valdē ielikto Ingu Antāni, kas varbūt varētu pastāstīt, cik lielai naudai ostas pārvalde nav cita pielietojuma, kā vien algas un prēmijas viņai, ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam u. tml., bet K. Odiņš nespēja I. Antāni atrast un pazuda arī pats.

Nākas iztikt ar K. Odiņa atstāto aptuveno formulējumu par vairākiem desmitiem miljonu iegūstamo latu. Tas izklausās neticami daudz attiecī

bā pret 57,2 miljoniem latu, ko pati RP uzrāda kā triju Latvijas lielo ostu kopējiem ieņēmumiem 2012. gadā. Nav taču iespējams noliegt, ka nepārtraukta kuģu ceļu padziļināšanas, ostu velkoņu, ledlaužu un loču dienestu uzturēšanas u. tml. izmaksas tāpat ir rēķināmas miljonos un desmitos miljonu latu.

Cenas nosaka konkurence

Jāatzīst, ka ostu zemūdens darbu patiesos apmērus un tātad arī izmaksas izkontrolēt ir praktiski neiespējami, taču šādu kontroli lieliski aizvieto konkurence starp ostām. Ostas nav Latvenergo, kas patiešām maksā valstij dividendēs pārdesmit miljonus latu gadā, jo uzņēmumam pieder elektrosadales tīkls, kam konkurenti neatrastos arī tad, ja Latvenergo prasītu latu par elektrības kilovatstundas piegādi. Turpretī pat starp Latvijas ostām Rīgu un Ventspili konkurence dažkārt kļūst pārāk asa, nemaz nerunājot par triju Baltijas ostu un vēl arī Krievijas ostu iespējām vienoties, ka tās visas mākslīgi paaugstinās ostu tarifus, lai iegūtu naudu iztērēšanai par fiktīviem, t. i., ostu uzturēšanai nevajadzīgiem darbiem. Tiklīdz nekādas vienošanās nav, tā ostas ir spiestas drīzāk pat mākslīgi pazemināt cenas saviem pakalpojumiem (dempingot), lai tikai piesaistītu sev kravas. Ostu dempinga iespējas ir atkarīgas no attiecīgās valsts devīguma. Latvija, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstis, ir devusi ostām brīvostu statusu, bet guvums no statusa nav salīdzināms ar miljardiem latu atbilstošām naudas summām, kādas savās Baltijas ostās iegulda Krievija. Baltijas valstis šiem miljardiem var likt pretī Eiropas Savienības palīdzības fondu miljonus.

Nauda šurp un nauda turp

Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka šādā gadījumā kravu apgrozījumu Latvijas ostās veido galvenokārt tie Krievijas energoresursi, kurus Krievijas ostas nespēj apstrādāt. Tas arī nosaka gan kravu apgrozījuma pieaugumu pagājušajā gadā, gan sarukumu, ko Latvijas ostas piedzīvo pašlaik attiecībā pret pērno gadu. Tādu situāciju var nosaukt par ļoti trauslu līdzsvaru starp dažādu valstu ostu pakalpojumiem, kādā Latvijas ostas diez vai noturēsies, ja tiešām būs spiestas atdot valstij miljoniem latu, bet par desmitiem miljonu latu diez vai ir jēga sapņot.

Standartpamatojums naudas iekasēšanai no ostām ir norāde uz Igauniju, kur tā notiekot. K. Leiškalns norādīja, ka tādā gadījumā jāuzskaita divas pretējas naudas plūsmas, kad ostas maksā valstij, bet valsts finansē ostu funkciju veikšanu un vēl arī attīstību. Pieņemsim, ka valsts iestādes to visu saprot un ņem vērā. «Attiecībā uz ostu nodokli Finanšu ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju pašlaik veic aprēķinus un diskutē par iespējamām likmēm, apliekamo bāzi un citiem aspektiem,» Neatkarīgajai pavēstīja Finanšu ministrijas preses pārstāve Lelde Kaunese.

Ko māca pieredze

Ticamākais rezultāts šodienas sarunām ir ostu nodokļa aizbīdīšana uz nezināmu nākotni vai tikai simbolisku maksājuma apjomu, domājot jau par Saeimas vēlēšanām nākamgad. Ne viens vien politiķis cer uz atsaucību, ja atskaitīsies vēlētājiem par šāda nodokļa ieviešanu. To parādīja Nacionālās apvienības Visu Latvijai! Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes locekļa Imanta Parādnieka pievienošanās RP idejai tūlīt pēc tas laišanas klajā. Apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš pēc tam Neatkarīgajai apgalvoja, ka tas neesot ne apvienības, ne I. Parādnieka viedoklis, kuru žurnālisti pārpratuši.

Ostu nodevas izmantojamību partiju kombinācijās parāda piemērs ar iepriekšējo RP prasību reformēt lielo ostu pārvaldes. Pēc aģentūras BNS versijas, RP panāca koalīcijas partneru Vienotība atbalstu šai prasībai apmaiņā pret pagājušā gada 22. jūnija balsojumu Saeimā par 25 miljonu latu ieguldīšanu Hipotēku bankā. Jāatgādina, ka valsts nauda tika iztērēta, lai banka varētu nepiedzīt Vienotības līdera, t. i., Ministru prezidenta V. Dombrovska parādus, ko viņš ņēmis uz sievas vārda. Kopš tā laika pagājušā gada laikā notikušās reformas ostās ir aprobežojušās ar dažu izcili atalgotu ostu pārvaldes amatu iedalīšanu tādiem RP pīlāriem kā I. Antāne. Varbūt arī tagad RP īstenībā negrib no ostām neko vairāk par vēl dažiem amatiem.

***

NODOKĻI 2014

Finanšu ministrijas informācija par darba kārtībā esošajiem priekšlikumiem nākamgad palielināt nodokļu slogu:

- Noteikt ostām maksājumus valstij nodokļa, nodevu vai dividenžu veidā.

- Uzlikt jaunu nodokli elektrības ražotājiem.

- Ieviest autoceļu lietošanas nodevas.

- Palielināt akcīzes nodokli autogāzei.

- Palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, uzlikt akcīzes nodokli cukuram, sālim un taukiem.

- Palielināt dabas resursu nodokli, ieviest jaunus maksājumus ar šo pašu nosaukumu (hidroelektrostacijām par ūdens izmantošanu u. tml.).

- Palielināt valsts ieņēmumus, mainot kārtību vieglo automašīnu tirdzniecības aplikšanai ar pievienotās vērtības nodokli.

- Uzlikt sociālo nodokli honorāriem.