Ar nemitīgiem iekšējiem konfliktiem valsts pārvaldi diskreditējošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izgudrojis jaunu kaitniecisku ideju. Šoreiz iedzīvotāju nevalstisko un sabiedrisko aktivitāšu apkarošanai.
Teju visus ļaudis, kas vada kādas biedrības un pieņem valsts un pašvaldību finansējumu to uzdevumu veikšanai, ar ko pati valsts netiek galā, KNAB piedāvā padarīt par valsts amatpersonām. Un te nav runa tikai par ikgadējo amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu, kas arī ir gana piņķerīga un laikietilpīga padarīšana. Iekļaušana amatpersonu sarakstos nesamērīgi paaugstinātu sabiedriski aktīvo cilvēku atbildības un pienākumu latiņu, atņemtu viņiem laiku un nevajadzīgi aizskartu viņu privāto dzīvi. Par katru soli atskaitīties nāktos ne vien lielu sabiedrisku organizāciju valdēs strādājošajiem, bet arī pavisam mazām nevalstiskajām organizācijām, arī tādiem sabiedrības pašorganizācijas veidojumiem, kam ar valsts pārvaldi vispār nav nekādas saistības, pat privātpersonām!
Būs pat valsts mācītāji
Par valsts amatpersonām automātiski kļūtu vietējās pensionāru kopas līderi, ja pašvaldība piešķīrusi izremontētas telpas kopīgiem vecīšu tējas vakariem. Vieglatlētikas treneris, kurš saņem atbalstu audzēkņa aizsūtīšanai uz starptautiskiem mačiem. Valsts amatpersona būtu Aglonas draudzes priesteris, jo valsts piešķīrusi naudu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku sarīkošanai. Un tas nekas, ka Jēzus Kristus ir teicis: «Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.» Tas nekas, ka valsts un baznīcas šķirtība nostiprināta Satversmē. KNAB ieskatā mācītājs pilda valsts funkcijas. Savukārt lauksaimnieku vairākums var kvalificēties šim statusam, jo saņem platību maksājumus. Robežsumma ir 50 minimālo mēnešalgu.
Piektdien KNAB grozījumiem likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā rīkoja sabiedrisko apspriešanu. Ne tāpēc, ka īpaši vēlētos konsultēties ar ļaužu kopām, ko šie grozījumi skars. Gluži otrādi – likumprojekta anotācijā KNAB pat ierakstījis frāzi: «Uzskatām, ka plašākas diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām vai citiem sabiedrības pārstāvjiem nav nepieciešamas.» Taču valdība likumprojektu izbrāķēja, liekot KNAB vispirms tomēr pakonsultēties ar dokumenta mērķauditoriju. Pušu pozīcijas pēc šīm konsultācijām palikušas nemainīgas. KNAB par katru cenu vēlas kaitniecisko sacerējumu ieviest dzīvē, pēc iespējas neko tajā nemainot, savukārt sabiedriskās organizācijas uzskata, ka likumprojektam labākā vieta ir miskastē. Un zīmīgi, ka šāds risinājums apmierinātu pat tādas savstarpēji nedraudzīgas organizācijas kā Latvijas Olimpiskā komiteja un Delna.
Mērķis – sačakarēt valsti
Sanāksmē īpaši asi izteicās Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, atmaskojot KNAB centienus «apkarot nevalstisko sektoru un sačakarēt valsti». Kad KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča sanākušos mācīja netiepties, būt saprātīgiem un racionāliem, Pēteris Apinis kratīja likumprojektu: «Viss, kas te sarakstīts, nav saprātīgs un racionāls.» Mākslīgas problēmas tiek radītas ikvienai mediķu organizācijai, kas, piemēram, valsts uzdevumā nodarbojas ar ārstu sertifikāciju. Arī ikvienai sporta federācijai, kas pārstāv valsti starptautiskos mačos. Šis eksperiments var beigties ar to, ka cilvēki, lai nesarežģītu sev dzīvi, pārtrauks sabiedriskās aktivitātes. Organizācijas Providus pārstāvis Valts Kalniņš vērsa uzmanību uz to, ka valsts amatpersonas definīcija tiek paplašināta nepamatoti, ja jau šim statusam tagad kvalificēsies pat vairākums zemnieku.
NVO cīnīsies pret
Pašvaldību vārdā apkarot KNAB ieceri bija ieradies Māris Kučinskis. Viņš atgādināja, ka pilsētas un novadi līdzfinansē zupas virtuves un veco ļaužu aprūpi mājās. «Ko mēs iegūsim, padarot šo labdarības organizāciju pārstāvjus par valsts amatpersonām?» Tomēr atbildi pēc būtības sanākušie tā arī nesaņēma. Tikai sausu atrunu: «Mērķis ir valsts varas funkciju un publisko līdzekļu izlietojuma kontrole.» To, ka šo kontroli valsts un pašvaldības jau tagad īsteno, slēdzot līgumus un sekojot projektu atskaitēm, KNAB ignorē. Neoficiāli tiek pieļauts, ka KNAB ar šo ieceri vēlas uzlikt ķepu tieši Latvijas sporta nozarei. Vēlas, bet nespēj jau kopš 2004. gada, kad pirmo reizi nāca klajā ar ideju par totālu nevalstiskā sektora kontroli.
Sabiedriskās organizācijas sola, ka cīnīsies un nepieļaus likumprojekta akceptēšanu valdībā. KNAB uz to piedraud, ka tādā gadījumā vērsīsies ar savu likumdošanas iniciatīvu pa tiešo Saeimā, apejot Ministru kabinetu. Tomēr ļoti ticams, ka arī parlamentārieši šoreiz nostāsies nevalstiskā sektora interešu sardzē. Tā vismaz prognozē neatkarīgais deputāts Jānis Upenieks. Jo nebūtu taču nekāda labuma, ja pēc kāda laika tūkstošiem cilvēku būs jāsāk pildīt deklarācijas. Daudzi to neizdarīs, jo negribēs ķēpāties vai nepratīs, vēl citi baidīsies no amatu apvienošanas ierobežojumiem, tad viņus sāks sodīt, un beigsies viss ar to, ka sabiedriskās organizācijas atdos to pildītās funkcijas valstij, kas ar tām savukārt nejaudās tikt galā.