Visās pēdējā laikā atklātajās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmās iesaistīti bijušie Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Panorāma" atzina Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Čerņeckis.
PVN izkrāpšanas shēmās ik gadu garām valsts budžetam aiziet desmit miljonu latu. PVN izkrāpšanas shēma satin simtiem uzņēmumu, kuri beigās nesamaksā nodokļus valsts budžetā. Garā fiktīvu pakalpojumu un preču piegāžu ķēdē nodoklis jāsamaksā pēdējai firmai, bet tā parasti pieder kādam bezpajumtniekam, no kura nav ko paņemt.
Shēmas plānotāji ļauj uzņēmumiem ne vien nesamaksāt nodokļus, bet arī nodrošina tos ar skaidru naudu aplokšņu algām.
"Gadā mēs vidēji varam aizturēt 10 līdz 15 tādus grupējumus, kas šo pakalpojumu sniedz. Iesaistīto uzņēmumu jeb patiesā labuma guvēju skaits svārstās no vairākiem desmitiem līdz vairākiem simtiem katrā grupējuma lietā," norāda Čerņeckis.
Pērn VID atklāja shēmu ar, iespējams, rekordlielas summas - sešu miljonu latu izkrāpšanu. Tās centrā bija metāllūžņu biznesa uzņēmums "Dīlers". Izskanējis, ka shēmas autoriem palīdzējis bijušais Finanšu policijas darbinieks.
Čerņeckis spiests atzīt, ka frontes pusē pārgājuši vairāki VID darbinieki. "Lai cik tas skarbi izklausītos, varu viennozīmīgi pateikt, kad visos pēdējos atklātajos gadījumos ir bijuši iesaistīti bijušie VID darbinieki," uzsvēra Čerņeckis.
Jau ziņots, ka bijušās VID vadītājas Nelijas Jezdakovas aizturēšanas iemesls varētu būt saistīts ar kādu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas gadījumu, ziņo "Panorāma".
Jezdakova zem tiesībsargu lupas nokļuvusi pēc kāda organizēta grupējuma aizturēšanas, kurš, no valsts prasot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu par fiktīviem darījumiem, ilgākā laika periodā apguvis pusmiljonu latu. Grupējums darbojies Kurzemes pusē, un tā nodarbošanās bijusi pārtikas, apģērba un sadzīves tehnikas tirdzniecība.
Grupējumu aizturējusi VID paspārnē esošā Finanšu policija. Vēlāk atklājies, ka nelegālas darbības, iespējams, tikušas veiktas ar Jezdakovas ziņu, kura VID kolēģiem radījusi viedokli, ka uzņēmums nenodarbojas ar krāpniecību. Jezdakovas paraksta gan nav uz dokumentiem par firmai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu.
LTV avots ziņo, ka, veicot tālāku izmeklēšanu, varot tikt izvērtēta arī citu VID darbinieku atbildība. Tiek pieļauts, ka VID darbinieki, sagatavojot dokumentus par PVN nodokļu pārmaksas atmaksu, neapzinājās, ka iesaistīti noziedzīgā nodarījumā.
Jezdakova VID ģenerāldirektores amatu ieņēma no 2010.gada marta, taču citos amatos viņa strādājusi VID jau kopš 1993.gada, kad Ieņēmumu dienests tika dibināts. Šogad jūnija beigās Jezdakova iesniedza lūgumu atbrīvot viņu no VID ģenerāldirektores amata pēc pašas vēlēšanās.
Savukārt no 11.jūlija Jezdakova pieņemta darbā par VID ģenerāldirektora ārštata padomnieci. Viņas galvenie darba pienākumi ir saskaņā ar VID ģenerāldirektora uzdevumu līdzdarboties attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un normatīvo aktu projektu izstrādē, sniegt atzinumus par tiem un priekšlikumus to pilnveidošanai, kā arī sniegt priekšlikumus VID ģenerāldirektoram VID struktūras optimizācijai un pilnveidošanai.