Latvijas lielākajos reliģiskajos svētkos katoļi sūta vēsti visiem Latvijas iedzīvotājiem – neatkarīgi no viņu pārliecības un konfesionālās piederības.
Šogad arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs Aglonā tautu aicināja uz savstarpēju solidaritāti un atgādināja Vecajā derībā sakņoto desmitās tiesas principu, kas daļu ienākumu liek veltīt Dieva godam un žēlsirdības darbiem. «Pie mums taču ir tik plašas iespējas to darīt! Palīdzēt tikt uz kājām tiem, kuriem dzīvē nav paveicies; atbalstīt mācību iestādes un iniciatīvas, kas garīgi izglīto mūsu sabiedrību; ziedot sakrālo celtņu būvniecībai un atjaunošanai, palīdzēt sponsorēt mākslu, sportu un zinātni.»
Pērn Vissvētākās jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas lielajos svētkos arhibīskaps galvenajā misē pievērsās krietni sarežģītākiem tematiem, kas šķeļ sabiedrību, – aborti, manipulācijas ap nacionālo jautājumu, geju tiesību glorificēšana, apsēstība ar iepirkšanos un asiņu plūdi televīzijas ekrānos. Bārienu saņēma arī politiķi, kuriem «draud briesmas izmantot Dieva vārdu savās interesēs, vienubrīd flirtējot ar kristiešiem, bet pēc tam piekāpjoties tādu uzskatu priekšā, kas ir pilnīgā pretrunā ar Dieva atklāto patiesību».
Arī šogad politiķi izmantoja iespēju apmeklēt kristiešu svētkus un publiski palūgt Dievu. Baznīcēnu pirmajās rindās stāvēja Valsts prezidents Andris Bērziņš, premjers Valdis Dombrovskis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende. Tāpat sanākušo vidū bija Saeimas un pašvaldību deputāti. Arhibīskaps savā runā viņus ievēroja, norādot, ka «krēslus debesīs dalīs, nevis izejot no partejiskās piederības vai nopelnītās naudas, bet gan no dzīves laikā izrādītās mīlestības un ieguldītajām pūlēm patiesības meklējumos».
Drūmāki toņi ieskanējās, arhibīskapam runājot par sabiedrībā valdošajām atkarībām: smēķēšanu, dzeršanu, narkotikām, azarta spēlēm, alkatību, varaskāri vai nešķīstību, kas visi pēc būtības ir tādi neveiksmīgi laimes meklējumi. «Atkarības cilvēkam laupa brīvību un to degradē, izposta valsti un ģimeni.» Tāpēc laimes meklējumi veicami citos virzienos un paturot prātā mūžības perspektīvu.
Tomēr kopumā Zbigņeva Stankeviča uzruna bija krietni optimistiskāka, nekā pērn, viņš arī akcentēja, ka no Latvijas telpā valdošā negatīvisma ir laiks un iespējas doties projām. Labs piemērs, kā to darīt, ir Dziesmu svētki, kas no kultūras pasākuma nu ir pārtapuši garīgā. «Tanī bija klātesoša sakrālā dimensija. Cik daudz tur bija entuziasma, kopības izjūtas un pat prieka asaru. Lielā interese arī par citiem kopīgiem svētkiem un tajos valdošā gaisotne tikai parāda, ka visi mēs esam izslāpuši pēc iesaistīšanās, sadraudzības un pozitīvām ierosmēm. Izcelsim to un atbalstīsim!» Arī Aglonas svētku arvien pieaugošā popularitāte ir tam apliecinājums. Pirmo reizi svētku vēsturē galveno misi nācās noturēt tik daudzās valodās, jo svētceļnieki bija ieradušies no visām debespusēm. Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs savu uzrunu noslēdza ar gaišu atziņu: «Manā sirdī ir stipra pārliecība, ka tad, ja Latvijā atraisīsim solidaritātes, nesavtības un sadraudzības garu, tad redzami uzlabosies cilvēku attiecības un mainīsies mūsu Dzimtenes vaigs. Mēs jau šeit uz zemes piedzīvosim patiesu laimi.».