Latam pret eiro ir izdevīgāks kurss, nekā tas bija Igaunijas kronai pret vienoto valūtu.
Tuvojoties dienai, kad nacionālo valūtu nomainīs Eiropas Savienības vienotā valūta eiro, kļūst aizvien vairāk to iedzīvotāju, kas satraucas par iespējamo eiro izraisītu cenu kāpumu.
Atbildīgās amatpersonas atzīst, ka brīvā tirgus apstākļos valstij nav varas pār komersantiem, kas uz valūtas maiņas rēķina vēlēsies iedzīvoties. Tomēr komersantus varēšot ietekmēt patērētāji, kas, protestējot pret mantrausīgu cenu konvertēšanu, varēs atteikties no konkrētā komersanta precēm vai pakalpojumiem.
«Tās būs ekonomiskās vēlēšanas, un cenas noteiks arī patērētāju izvēle – pirkt par komersanta noteikto cenu vai nē. Patērētāji šādu [negodprātīgi cenas konvertējušo] komersantu var izbalsot no tirgus,» saka Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, atgādinot, ka pašam patērētājam būs jāizlemj, par kādu cenu viņš gatavs pirkt preci.
Ierēdnis atgādināja, ka inflācija nav atkarīga no eiro ieviešanas, jo to lielākoties veido no Latvijā notiekošā neatkarīgi procesi, piemēram, degvielas cenu kāpums starptautiskajos tirgos. Tajā pašā laikā nevarot noliegt, ka daļa atbildības par cenu pieaugumu eiro tomēr būšot jāuzņemas, taču eiro izraisītā inflācija esot ārkārtīgi niecīga – vidēji apmēram 0,23%. Daudz lielāka ietekme uz inflāciju esot, piemēram, sezonālajām augļu un dārzeņu cenu izmaiņām.
Arī SEB bankas valdes loceklis Indreks Julge mierināja Latvijas iedzīvotājus, ka, salīdzinot ar Igauniju, par tehnisko inflāciju dēvētie cenu konvertēšanas procesi Latvijas patērētājus ietekmēšot mazāk. Savu pārliecību viņš pamatoja ar faktu, ka latam pret eiro ir izdevīgāks kurss, nekā tas bija Igaunijas kronai pret vienoto valūtu. Proti, ja komersants Igaunijā kafijas tasītes cenu, konvertējot uz eiro, vēlējās noapaļot uz augšu, tad starpība bija vairāki desmiti eiro centu. Savukārt Latvijas gadījumā iepriekš par latu pārdota tase kafijas konvertējot visticamāk nemaksāšot kursam atbilstošos
1,42 eiro, bet 1,5 eiro, veidojot 0,08 eiro jeb piecu santīmu lielu uzcenojumu.
Arī līdz šim valdība piesaukusi vairākus argumentus, kādēļ cilvēkiem nevajadzētu uztraukties par eiro izraisītu cenu kāpumu. Piesaukts arī abu valūtu kurss, kura dēļ cenu nominālvērtības būs lielākas, bet tas savukārt cilvēkus mudinās vairāk rēķināt un salīdzināt ar iepriekšējām cenām latos. Igaunijā šis process bija citādāks – valūtu kursa dēļ skaitļi uz cenu zīmēm kļuva mazāki, psiholoģiski patērētāja uzmanību iemidzinot.
Tomēr, neraugoties uz šiem solījumiem un apgalvojumiem, sabiedrības satraukums par iespējamo cenu pieaugumu kļūst aizvien lielāks. Saskaņā ar pētījumu aģentūras Factum veiktās aptaujas rezultātiem, jūlijā vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 78% iedzīvotāju domāja, ka pēc iestāšanās eirozonā Latvijā gaidāms cenu pieaugums.
No aptaujātajiem 7% gaida cenu stabilitāti, 1% domā, ka cenas pazemināsies, bet 10% domā, ka eiro ieviešana neatstās nekādu iespaidu uz cenām. Vēl 5% grūti komentēt šo jautājumu.
Salīdzinājumā ar aprīlī un maijā veikto aptauju palielinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas pēc eiro ieviešanas gaida cenu kāpumu. Iepriekš veiktajā aptaujā 70% izvaicāto bija atzinuši, ka pēc Latvijas iestāšanās eirozonā mūsu valstī būs cenu kāpums.
Zināms pamats šādam satraukumam esot, atzīst J. Pūce, jo esot saņemti signāli, ka atsevišķi komersanti jau centušies izmantot gaidāmo pāreju uz eiro cenu palielināšanai. Tomēr lielākā daļa šo komersantu darbojoties tādās nozarēs, kas nebauda lielu sabiedrības pieprasījumu.
Latvijā kopš gada sākuma veiktais cenu monitorings rāda, ka cenas pamatā nemainās – ik mēnesi cena augusi no 4,5% līdz 9,3% monitorēto preču. Jūlijā cena nemainījās 83,29% monitoringā iekļauto preču un pakalpojumu, 9,3% cena kāpa, bet 7,37% – samazinājās. Turklāt cenu izmaiņas pārtikas produktiem notiek atsevišķos veikalos, nevis produktu grupām, vienīgais izņēmums ir piena produktu grupa, atzina J. Pūce, piebilstot, ka šī nozare būtu jāpēta konkurences uzraugiem.