Lemberga prāvā pauž bažas par liecinieku mirstību

Tā dēvētās Lemberga prāvas nesaprātīgie termiņi raisa bažas, ka līdz krimināllietas iztiesāšanas beigu posmam aizstāvībai svarīgākie liecinieki būs devušies viņsaulē, tāpēc advokāte Irīna Kauke lūdza Rīgas apgabaltiesu vispirms aicināt liecināt gados cienījamākos kungus.

Jāatgādina, ka izmeklēšana par Ventspils mēra Aivara Lemberga iespējamām nelikumīgām darbībām aizsākās 1999. gadā un tādējādi tā ilgst jau 14 gadus, savukārt t.s. Lemberga tiesas process ilgst jau piekto gadu. Pēc advokātes aprēķiniem, no apsūdzības puses pieteiktajiem 102 lieciniekiem pilnībā nopratinātas tikai 33 personas, bet 9 personas tikai aizpratinātas.

Jāatzīst, ka Neatkarīgā iepriekš ir kļūdījusies, minot precīzu prokuroru pieteikto liecinieku skaitu, jo ņēma vērā tikai tos lieciniekus, kuri bija pieteikti t.s. simt un viena sējuma lietas sakarā, bet neņēma vērā tās liecinošās personas, kas pieteiktas t.s. Aivara parka lietas sakarā (abi kriminālprocesi ir apvienoti un veido pašreiz tiesā izskatāmo t.s. Lemberga lietu).

Būtiski, ka krimināllietā par galveno cietušo atzītais Ainārs Gulbis piecu gadu laikā ir tikai pavisam nedaudz papratināts, cietušā Valentīna Kokaļa pratināšana nav pabeigta, cietusī SIA Man Tess ir sapratusi, ka nekādas noziedzīgas darbības pret to tomēr nav veiktas, bet pabeigts pratināt ir tikai cietušais miljonārs Vladimirs Krastiņš.

Advokāte lūgumā tiesai norāda, ka «kriminālprocesa pabeigšanas sapratīgā termiņa principa pārkāpšanas rezultātā daļa no uz tiesu izsaucamo personu sarakstā iekļautajām personām jau ir mirušas, proti: Jurijs Bespalovs, Laimonis Junkers, Vents Kodols, Krists Skuja, Zigurds Vaivads, Ēvalds Vamža, Mihails Kacs. Bez šo personu nopratināšanas tiesas sēdē Aivara Lemberga aizstāvība ir ievērojami apgrūtināta, jo aizstāvībai neatgriezeniski tika atņemta iespēja uzdot šīm personām aizstāvībai nepieciešamos jautājumus.»

Advokāte lūgumā paudusi bažas, ka atsevišķu liecinieku nopratināšana vilcināta speciāli. Piemēram, bijušais Naftas parks – 100 direktors Juris Šķibelis jau 2009. gada 16. februārī, t.i., tiesvedības pirmajā dienā, tiesai iesniedzis iesniegumu, kurā atsaucis savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības un apgalvojis, ka viņš nepatiesās liecības sniedzis tāpēc, ka prokuratūrā ticis ietekmēts. Neraugoties uz tik būtiskām atklāsmēm, viņš četru gadu un sešu mēnešu laikā ne reizes nav aicināts uz tiesu. Pagājušajā nedēļā viņa mirstīgās atliekas tika apglabātas Ventspils kapsētā. «Ir pamats uzskatīt, ka Jura Šķibeļa nopratināšana tiesā tika speciāli novilcināta, lai slēptu faktu, ka pirmstiesas izmeklēšana tika veikta, pārkāpjot kriminālprocesa pamatprincipus,» lūgumā tiesai norādīja I. Kauke.

Lai glābtu situāciju un iegūtu liecības no svarīgiem lieciniekiem, I. Kauke, ņemot vērā uz Kriminālprocesa likumu, lūdza tiesu «grozīt jau vairākkārt grozīto pierādījumu pārbaudes kārtību un nekavējoties izsaukt uz tiesas sēdi» miljonārus Jūliju Krūmiņu, Valentīnu Kokali, Mamertu Vaivadu, Uldi Pumpuru, bijušo Bankas Baltija prezidentu Tāli Freimani, šveicieti Rudolfu Meroni un starptautiska mēroga multimiljonāru Grigoriju Lučanski.

Advokāte lūgumā uzsvēra, ka izmeklēšana pret A. Lembergu Ģenerālprokuratūra sākusies 1999. gadā, nevis, kā to vēlas pasniegt prokurori – 2003. gadā: «LR Ģenerālprokuratūra jau no 1999. gada maija veica pārbaudes tieši par A. Lemberga kā valsts amatpersonas «pieļautajiem Latvijas Republikas likumos noteiktajiem valsts amatpersonu darbības ierobežojumu pārkāpumiem un nelikumīgu ienākumu gūšanu 1994.–1995. gados no Šveicē reģistrētās a/s Multinord Ventspils uzņēmuma Kālija parks akcionāres».» Par pamatu izmeklēšanas sākšanai kalpojuši arī laikraksta Diena reportieres Intas Lases regulārie ziņojumi Ģenerālprokuratūrai 1999. gada augustā, oktobrī un decembrī par Multinord.

Tiesa par lūguma apmierināšanu lems pēc tam, kad tiks uzklausīti procesa dalībnieku viedokļi.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.