Brīdina no komunālo uzņēmumu privatizētājiem

 

Krīzes pilnbriedā dzimusī vēlme noprivatizēt visus pašvaldībām piederošos komunālos uzņēmumus nav zudusi arī pašlaik – tā paslēpta zem idejas par valsts un pašvaldības uzņēmumu efektīvāku pārvaldīšanu.

Par to, ka šāds risinājums neko labu nesola komunālo pakalpojumu lietotājiem, Latvijas Pašvaldību savienības kongresā savā ziņojumā brīdināja priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Tā būtu valsts nozīmes kļūda no Parex, Krājbankas, Metalurga un Hipotēku bankas sērijas.

Shēmotāju mērķis esot vispirms komunālos uzņēmumus padarīt neefektīvus, lai pēc tam būtu iemesls teikt, ka pašvaldības nespēj tos pārvaldīt, un par mazu naudu privatizētu: «Bet tikt pie tādas monopolsituācijas ir fantastisks bizness!» Kopumā Latvijā ir ap 80 siltumuzņēmumu. Puse no tiem uzskatāmi par lieliem. Un tikai 10% siltuma tiek saražots privātās katlumājās. Šajos desmit procentos atrodami gan labie piemēri – tādi kā Valmiera un Jelgava, kur privātā investora ienākšana iedzīvotājiem nesusi labumu. Gan arī neveiksmīgi privatizācijas gadījumi, kuros privātais uzņēmējs par postu saviem klientiem orientēts tikai un vienīgi uz ātras peļņas gūšanu.

Jaunsleinis zina, ko runā, jo Ventspils novads, kurā viņš pats ir deputāts, jau desmit gadu mokās ar Ugāles daudzdzīvokļu namu apkurināšanu. Vietējā katlumāja savulaik pārdota firmai Bio Energi, un katru apkures sezonu tās vadītājs Boriss Vujadinovičs pašvaldībai «griež rokas» ārā. Tarifi augsti, siltumtrase veca, kapitālieguldījumi nenotiek, un tad vēl nepārtraukti konflikti par soda procentiem. Novada mērs Aivars Mucenieks stāsta, ka šīs mocības beigsies nākamgad. Pašvaldība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu būvē jaunu katlumāju: «Vēl viena sezona pie viņa jāiztur.» Pēc tam pašvaldība pilnībā atgūs kontroli pār šo komunālo pakalpojumu, varēs gan iedzīvotājiem maksimāli draudzīgas cenas noteikt, gan saudzīgāk ar parādniekiem apieties. Kas notiks ar veco katlumāju un Vujadinoviču, vairs nevienu neinteresē.

Arī Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Andris Akermanis atzīst, ka siltumapgāde ir sociāls jautājums. Tāpēc jau pašvaldības cenšas īpaši atbalstīt savus siltumuzņēmumus. «Var strīdēties, vai no biznesa viedokļa tas ir pareizi, vai nē, bet pie mūsu ekonomiskās situācijas, kad siltums veido lielāko daļu komunālo maksājumu, ir vajadzīga īpaša pieeja.»

Pašvaldību savienība apgalvo, ka privatizācijas vēsmas nākot no Reformu partijas pārraudzītās Ekonomikas ministrijas. Tādas manījusi arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija, taču vienota viedokļa par pareizāko risinājumu organizācijā nav, jo tā pārstāv gan privātos uzņēmumus, gan arī pašvaldībām un valstij piederošos.

A. Jaunsleinis pieļauj, ka tas noticis viņa kongresa runas iespaidā – taču arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edmunds Sprūdžs attiecībā uz komunālo uzņēmumu privatizāciju noskaņots skeptiski, kaut gan ir tās pašas Reformu partijas biedrs. Vismaz Neatkarīgajai viņš atzīst: «Ar komunālo jautājumu privatizāciju jābūt ļoti uzmanīgiem. Tā ir kritiski svarīga infrastruktūra.