VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) nepiekrīt vairākiem Valsts kontroles (VK) šodien publiskotā revīzijas ziņojuma secinājumiem, vienlaikus norādot, ka vairākus no revīzijas laikā izteiktajiem VK ieteikumiem uzņēmums ir ne tikai uzklausījis, bet arī jau reāli ieviesis praksē.
Par to biznesa portālu "Nozare.lv" informēja LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne.
"LVRTC nav valsts finansēta iestāde, bet gan komersants, kuram, tāpat kā ikvienam privātajam komersantam, ir jāstrādā un jākonkurē tirgū, piesaistot labākos darbiniekus, vienlaikus domājot par uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāju uzlabošanu. Diemžēl VK, veicot revīziju, šo būtisko apstākli nav ņēmusi vērā," akcentēja LVRTC pārstāve.
Komentējot prēmiju izmaksu LVRTC laikposmā no 2007. līdz 2009.gadam, LVRTC uzsver, ka, jau sākot ar 2007.gadu, prēmiju īpatsvars kopējā atalgojuma paketē uzņēmumā ir ticis pakāpeniski samazināts, lai gan līdz pat 2008.gada nogalei nekādu ierobežojumu prēmiju izmaksās attiecībā uz valstij piederošajiem uzņēmumiem nebija. Savukārt LVRTC 2009.gada budžetā prēmiju izmaksa pat netika plānota, kā arī tās nav izmaksātas.
LVRTC arī nevar piekrist VK apgalvojumam, ka prēmiju izmaksa uzņēmumā nav caurskatāma. LVRTC darba samaksas, tostarp prēmiju izmaksas 2007. un 2008.gadā, noteikumus reglamentē darba kopīgums. LVRTC valde, izvērtējot uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātus, ik ceturksni noteica prēmiju fondu procentos no darbinieku amatalgas kopsummas atkarībā no darba rezultātiem.
Tā kā uzņēmuma darbības specifika ir tāda, ka uzņēmuma darbinieku individuālais ieguldījums kopējo saimnieciskās darbības ieņēmumu veicināšanā nav objektīvi novērtējams, uzņēmuma vadībai ir jādomā par to, kā motivēt darbiniekus, tādēļ minētā prēmiju sistēma tika izraudzīta kā piemērotākā esošajiem apstākļiem un darbības specifikai.
Salīdzinošais pētījums par kopējo atalgojumu telekomunikāciju nozarē 2007. un 2008.gadā liecina, ka LVRTC vidējais atalgojums šajā laikposmā bija stipri zemāks nekā citiem vadošajiem nozares uzņēmumiem, līdz ar to prēmiju izmaksa bija tikai likumsakarīgs veids, kā stimulēt un noturēt labākos darbiniekus.
LVRTC arī nepiekrīt pārmetumiem par 2007.gadā uzņēmuma daļēji apmaksāto braucienu darbiniekiem. Atbilstoši Darba likumam LVRTC ir saistošas darba koplīguma normas. Darba koplīgumā bija paredzēts, ka uzņēmums gada ietvaros apmaksā katram darbiniekam brauciena izdevumus 50 latu apmērā, turklāt šajā gadījumā uzņēmums katram darbiniekam apmaksāja tikai pusi no minētās summas.
Ne 2008., ne 2009.gadā, kad ekonomiskā situācija visā valstī ir pasliktinājusies, uzņēmums šādus pakalpojumus darbiniekiem nav apmaksājis, lai gan darba koplīgumā darbiniekiem tas joprojām ir paredzēts.
"Tāpat nevaram piekrist par autoparka izmantošanu, jo attiecībā uz šo sadaļu secinājumi izdarīti fragmentāri, par pamatu ņemot tikai divu mēnešu datus, kā arī neņemot vērā uzņēmuma darbības specifiku un sezonālo raksturu," sacīja Līne.
Komentējot pārmetumus par Satiksmes ministrijas izsludināto konkursu par zemes ciparu televīzijas apraides ieviešanu, tiek uzsvērts, ka šis nav LVRTC kompetences jautājums, jo LVRTC nav līgumslēdzēja puse, turklāt nevar komentēt citu komersantu noslēgtos līgumus. Kā infrastruktūras nodrošināšanas partneris ciparu TV ieviešanas projektā LVRTC jau kopš pavasara paātrinātā tempā strādā pie tā, lai jau no 2010.gada janvāra visā Latvijas teritorijā būtu uztverams ciparu TV signāls. Citās valstīs šādi infrastruktūras projekti tiek īstenoti vairāku gadu garumā, kas būtiski vienkāršo projekta īstenotāja darbu.
Savukārt attiecībā uz e-paraksta pārņemšanu LVRTC vēlas atgādināt, ka LVRTC ir viens no retajiem 100% valstij piederošajiem infrastruktūras uzņēmumiem. Strauji mainoties tehnoloģijām, arī valsts uzņēmumam ir jādomā par attīstību nākotnē. Sertifikācijas pakalpojumu sniegšana, ko LVRTC ir pārņēmis no Latvijas Pasta, ir iespēja uzņēmumam attīstīties, sniedzot tirgū pieprasītus pakalpojumus, turklāt tie ir saistīti ar vairākiem jau esošajiem LVRTC pamatdarbības veidiem.
Kā ziņots, VK atklājusi būtiskus pārkāpumus un līdzekļu izšķērdību LVRTC darbībā. Revīzijā atklāti būtiski trūkumi, kas saistīti ar neefektīvu līdzekļu izlietojumu un sadārdzinājuši izmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem.
LVRTC pamatdarbības ieņēmumi 2008.-2009.gadā nesedz tā darbības izmaksas, zaudējumiem pieaugot no 14 400 latiem 2008.gadā līdz plānotiem 733 900 latiem 2009.gadā.
Rentabilitāti ietekmēja arī nepietiekama izdevumu kontrole un nepamatotu izdevumu veikšana. Tāpat nav izstrādāta brīvo finanšu līdzekļu pārvaldības politika, kas nodrošinātu pamatotu un mērķtiecīgu rīcību ar tiem, kaut gan vairāk nekā 70% no LVRTC ieņēmumiem veidoja uzņēmuma īpašumā esošo SIA "Latvijas Mobilais telefons" kapitāla daļu dividendes un procentu maksājumi par to noguldīšanu komercbankās.
Šādas politikas izstrādi un rīcību ar finanšu resursiem ierobežoja arī Satiksmes ministrijas (SM) lēmumi par jaunu, tostarp nerentablu un LVRTC specifikai neatbilstošu, darbības virzienu noteikšanu savai kapitālsabiedrībai.
VK norāda, ka LVRTC, izmaksājot prēmijās 1 048 006 latus (revidējamā laika periodā), ir piemērojis necaurskatāmu prēmiju piešķiršanas sistēmu, tai skaitā 92 900 latus izmaksājot 2009.gadā, kad likums noteica atlīdzības izdevumu ierobežojumus.
LVRTC neefektīvi izmanto savu autoparku - vismaz 11 automašīnas šā gadā februārī, martā ilgstoši netika lietotas, tai pat laikā tika nomāta automašīna valdes priekšsēdētāja vajadzībām, par to maksājot 791 latu mēnesī.
Par nelietderīgiem tēriņiem VK uzskata arī LVRTC praksi daļēji segt uzņēmuma darbinieku un viņu ģimenes locekļu atpūtas pasākumu izdevumus. Pārbaudītajā periodā apmaksāti tūrisma braucieni uz Portugāli, Spāniju, Kipru, Turciju un Slovākiju 7165 latu apmērā.
VK norāda uz būtiskām nepilnībām SM organizētajā konkursā par zemes ciparu televīzijas apraides ieviešanu, uzskatot, ka konkursa izsekojamas un caurskatāmas organizēšanas gadījumā tā rezultāti varētu atšķirties.
VK uzsver, ka konkursa nosacījumi neatbilst Ministru kabineta apstiprinātajai koncepcijai. LVRTC daļēji zaudēja infrastruktūras nodrošināšanas tiesības Rīgā un Rīgas reģionā par labu SIA "Hannu Digital", kas vienlaikus izraisīja arī papildu maksājumu veikšanu, tādējādi sadārdzinot tarifus raidorganizācijām un pastarpināti galalietotājiem - televīzijas programmu skatītājiem.
VK norāda, ka LVRTC padome nav veikusi kapitālsabiedrības lietu atbilstošu uzraudzību, jo akceptējusi līgumus par LRVTC dalību zemes ciparu televīzijas ieviešanā, kaut arī apšaubījusi to atbilstību tiesību aktu prasībām un Ministru kabineta apstiprinātajai Koncepcijai.
Pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5.panta trešās daļas nosacījumiem, LVRTC un zemes ciparu televīzijas ieviešanā iesaistītie komersanti ir noteikuši komercnoslēpuma statusu daļai revīzijas ziņojumā iekļautās informācijas, līdz ar to ierobežojot ziņojuma pilnas versijas publiskošanas iespējas.
LVRTC darbības rezultātus negatīvi ietekmēja arī SM lēmums nodot tam VAS "Latvijas Pasts" iesākto elektroniskā paraksta sertifikācijas pakalpojumu sniegšanu. Tas ne tikai neatbilst uzņēmuma darbības mērķiem, bet arī rada papildu izdevumus 619 000 latu apmērā un pasliktina uzņēmuma finanšu stāvokli par summu, ko veido uzkrātie "Latvijas Pasta" zaudējumi.
Pastāv iespēja, ka tuvākajos gados šis darbības virziens uzņēmumam radīs vēl vairāku miljonu latu zaudējumus, norāda VK.
Valsts kontroles likumības revīzija par LVRTC ieņēmumu izlietojuma likumību un atbilstību darbības mērķiem veikta par laika posmu no 2007.gada 1.janvāra līdz šā gada 30.jūnijam.
Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliere Inguna Sudraba, VK par konstatētajiem pārkāpumiem vērsīsies prokuratūrā. Tikšot lūgs izvērtēt prēmiju izmaksu jau pastāvošā aizlieguma brīdī, kā arī, pēc VK domām, nepareizo rīcību ar valsts līdzekļiem ciparu televīzijas projekta ieviešanā, kas radījusi papildu izdevumus sabiedrībai.
"www.citadiena.lv" šodien ziņo, ka VK atklājusi, ka LVRTC valdei kādreizējā vadītāja Laura Dripes vadībā 2007.gada beigās izmaksāta trīs mēnešu algas prēmija - kopā 42 480 lati - par 2006.gada darbības rezultātiem. Trīs no viņiem darbu sāka 2006.gada oktobrī, bet Dripe tikai 2007.gada augustā.
Uzņēmumā maksātās prēmijas parasti sasniegušas 50%-200% no amatalgas un dalītas ik ceturksni līdz 2009.gadam, kad Saeima aizliedza visām budžeta iestādēm tādas izmaksāt.
Vairāk nekā 70% ieņēmumu LVRTC nopelna nevis no pamatdarbības, bet LMT kapitāla daļu pārvaldes, ik gadu saņemot ap 17 miljonus latu dividendēs un procentu maksājumos. Rezultātā ir ievērojami uzkrājumi - vairāk nekā 60 miljoni latu.