AS "Liepājas metalurgs" savus priekšlikumus un principus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānam ir iesniedzis kreditoru kluba pieaicinātajam finanšu konsultantam "Prudentia Advisers", biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "Liepājas metalurga" padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.
"Iesniedzām konsultantam savus priekšlikumus un aprēķinus par uzņēmuma restrukturizāciju, metāllūžņu iepirkuma un produkcijas pārdošanas cenām, paredzamajiem ražošanas apjomiem un citus. Tagad konsultanti šos skaitļus ieliks TAP pasākumu plānā un pēc tam prezentēs to kreditoriem," sacīja Vilnītis.
Viņš piebilda, ka konsultantu, kreditoru un "Liepājas metalurga" pārstāvju tikšanās, lai apspriestu TAP pasākumu plānu, ir paredzēta nākamnedēļ.
Jau ziņots, ka "Liepājas metalurgs" šonedēļ biržu "NASDAQ OMX Riga" informēja, ka uzņēmums pilnveido TAP pasākumu plāna projektu ar tādiem nosacījumiem, kādi tika saskaņoti ar uzņēmuma kreditoru kluba pieaicināto finanšu konsultantu SIA "Prudentia Advisers". TAP plāna projektu bija paredzēts iesniegt "Prudentia Advisers" līdz šīs nedēļas beigām, teikts "Liepājas metalurga" izplatītajā paziņojumā.
Patlaban konkrētus TAP pasākumu plāna skaitļus un aprēķinus nav iespējams komentēt, norāda "Liepājas metalurgs".
Jau ziņots, ka valsts ar savu ieguldījumu AS "Liepājas metalurgs" (LM) apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanā varētu piedalīties tikai tad, ja piedalās arī uzņēmuma akcionāri vai ja akcionāri atsakās no savām akcijām un visi kreditoru kluba dalībnieki līdzekļus iegulda proporcionāli, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.
LM tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānā iecerēts noteikt parādu kapitalizācijas iespējas, uzņēmuma dažu cehu atdalīšanu un meitas kompāniju daļu pārdošanu, kā arī darbinieku skaita samazināšanu, aģentūru LETA informēja uzņēmuma preses dienests. Plānā paredzēts, ka uzņēmumam nepieciešamas 25 miljonu latu investīcijas apgrozāmo līdzekļu atjaunošanai, lai septembrī LM atsāktu ražošanu. Plāna projekts paredz nenodrošināto kreditoru parādu kapitalizāciju ar iespēju tos pārvērst akcijās.
Dzelme informēja, ka sarunās starp LM valdi, padomi un Valsts kasi Valsts kase norādīja galvenos virzienus, kādus uzņēmumam vajadzētu ievērot, veidojot jauno TAP pasākumu plāna versiju. Galvenie apsvērumi, kuri jāņem vērā, veidojot TAP pasākumu plānu, ir "Ernst & Young" auditā norādītās uzņēmuma darbības nepilnības, kuru dēļ netika realizēts iepriekšējais uzņēmuma biznesa plāns; konsultanta "Prudentia" pieaicinātā nozares eksperta "Metals Consulting International" ziņojums par uzņēmuma restrukturizāciju un apgrozībai nepieciešamo līdzekļu piesaistīšana - no akcionāriem vai investora.
Dzelme norādīja, ka valstij kā nodrošinātajam kreditoram ir primāra interese atgūt līdzekļus, neiesaistoties uzņēmuma kapitālā.
"Tāpēc jautājumu par apgrozāmo līdzekļu piesaisti vislabāk ir uzdot uzņēmuma akcionāriem - vai viņi domā ieguldīt savus līdzekļus, vai vēlas piesaistīt investoru. Valsts par iespēju ieguldīt uzņēmumā līdzekļus jau ir lēmusi agrāk, un nosacījumi, kā tas varētu notikt, jau iepriekš ir izteikti uzņēmumam un tā akcionāriem," sacīja Dzelme.
Jautāta, cik ilgā laikā LM ir jāatmaksā valstij galvotā kredīta summa, ko Valsts kase samaksājusi Itālijas bankai "UniCredit", Dzelme sacīja, ka ir nepieciešams vienoties par reālu parāda atmaksas grafiku atbilstoši uzņēmuma biznesa plānam. LM valstij maksās arī procentus, piebilda Dzelme.
Jau ziņots, ka vakar pēcpusdienā tikusi pabeigta piektdien iesāktā LM padomes un valdes kopsēde, kurā piedalījies arī uzņēmuma "kreditoru kluba" pārstāvis, valsts pilnvarnieks "Prudentia Advisor". Pēc padomes priekšsēdētāja Gunta Vilnīša teiktā, sanāksmē spriests, kā rūpnīcas tiesiskās aizsardzības plānu saskaņot ar "kreditoru kluba" interesēm.
Tāpat plāna projektā, kas vēl jāapstiprina tiesā, paredzēts pārdod LM daļas atsevišķās meitas kompānijās, atdalīt daļu pakalpojumus sniedzošos cehus kā atsevišķas juridiskas vienības, pārdot neizmantojamo kustamo un nekustamo mantu, beigt visa veida sponsorēšanas aktivitātes sportā un kultūrā, bet "Ledus halli" nodot nomā Liepājas pilsētas domei par vienu latu gadā.
LM strādniekiem jārēķinās, ka tiek plānots darbinieku skaita samazinājums, vienlaikus solot palielināt vidējo darba samaksu par 59 latiem mēnesī. Šo darbību rezultātā LM aizvien nodrošinās ar darbu līdz 1900 strādājošo, bet visu esošo kreditoru ieguvums būšot vismaz 20 reizes lielāki nekā bankrota gadījumā, sola uzņēmums.
Pēc Vilnīša teiktā, sēdes dalībnieki secinājuši, ka LM ir moderns uzņēmums ar jaunākajām tēraudkausēšanas tehnoloģijām Eiropā, uzņēmumam ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, blakus dzelzceļa pievedceļš un neaizsalstoša osta. Sēdē secināts, ka vienīgais un valstij svarīgākais LM darbības atsākšanas modelis esot īstenot tiesiskās aizsardzības plānu.
"Sēdes dalībnieki saprata, ka valstij ir svarīgas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas orientējoši 6,8 miljonu latu apmērā gadā. Svarīgs ir arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis orientējoši 6,9 miljoni latu gadā," turpināja Vilnītis.
Sanāksmē esot panākta vienošanās, ka LM norēķināsies ar valsti par kredītiem no "UniCredit", par Itālijas bankā ņemto kredītu 51 miljona latu apmērā. "Visa attīstība iespējama tikai pieņemtā plāna ietvaros," teicis Vilnītis, "turpretim bankrota gadījumā administrators uzņēmuma mantu varētu realizēt provizoriski par 26 miljoniem latu, un nodrošināto kreditoru prasījumi, tajā skaitā valsts prasījums, tiktu apmierināts labi ja 25% apmērā, bet nenodrošinātie kreditori "Latvenergo", "Latvijas gāze", "Stemcor" un citi, visticamāk, neatgūtu neko."
Ticis runāts arī par to, ka līdz tiesiskās aizsardzības plāna izskatīšanai tiesā 26.augustā netiks rosināta LM bankrota procedūra. Uzņēmuma padome, valde un "kreditoru klubs" apņēmušies darīt visu, lai septembrī rūpnīca atsāktu ražošanu. "Sagaidāms, ka Valsts kase pievienosies uzņēmuma apņēmībai atsākt LM darbību septembrī," piebildis Vilnītis.
Kā ziņots, "Liepājas metalurgs" nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu un patlaban tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns.
Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit S.p.A." - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica "Liepājas metalurga" valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.