Nākamā cīņa – Čalovska atbrīvošana
Ko astoņu mēnešu laikā neizdarīja Latvijas Ģenerālprokuratūra, Augstākā tiesa un Ministru kabinets, to tagad apņēmusies izdarīt Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Deniss Čalovskis netiks izdots Amerikas Savienotajām Valstīm, kamēr Strasbūrā nebūs izskatīta viņa rosinātā lieta Čalovskis v. Latvia.
Tiesai jānoskaidro, vai ASV garantē aizdomās turamajam tādu pašu cilvēktiesību aizsardzības līmeni, kādu savās mītnes zemēs bauda Eiropas Savienības pilsoņi. Ja – nē, tad Čalovska izdošana nav pieļaujama.
Kurš paguva, kurš nē
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns vēl vakar no rīta televīzijā vēstīja, ka Latvija negaidīs Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu: «Mums nav pienākums izteikt kaut kādus minējumus, spekulācijas un tamlīdzīgi nodarboties. Valstij ir jāizpilda savi tiesas nolēmumi.» Visas nepieciešamās atļaujas bija saņemtas, un arestanta Denisa Čalovska pārvešana varēja notikt kuru katru brīdi.
«Pārsteidzoša attieksme. Labi, ka nepaspēja...» tā ar saiti uz ministra paziņojumu ietvītoja viens no Čalovska advokātiem Lauris Liepa. Uzreiz pēc ECT faksimila saņemšanas Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce nosūtīja attiecīgus vēstījumus Ģenerālprokuratūrai, kā arī Tieslietu un Iekšlietu ministrijām, nekavējoties apturot Latvijas un Amerikas valdību iedarbināto izdošanas procedūru. Latvija gaidīs, un gaidīs arī pats Čalovskis. Tikai nav zināms, kur – cietumā vai uz brīvām kājām.
Termiņš ir limitēts
Advokāti tagad cenšas panākt drošības līdzekļa maiņu savam klientam. Viņš jau astoņus mēnešus un piecas dienas atrodas Rīgas Centrālcietumā. Bez tiesas. Strasbūrā Čalovska lietai gan piešķirts prioritārs statuss, taču arī šī «ātrā rinda» uz priekšu virzās lēni. Kristīne Līce stāsta, ka vidēji jāgaida padsmit mēneši. Tātad pastāv liela varbūtība, ka lieta netiks izskatīta līdz 4. novembrim, kad apritēs gads, kopš Čalovskis atrodas apcietinājumā. Ģenerālprokuratūra vakar steidzās vēstīt, ka ECT piemērotais pagaidu aizsardzības līdzeklis nenozīmēs Čalovska brīvlaišanu: izdošanas process ir apturēts, bet lēmums par izdošanu nav atcelts. Taču, kā uzsver advokāte Ilona Bulgakova, ilgāk par gadu – saskaņā ar Latvijas kriminālprocesa normām – izdošanas apcietinājums nedrīkst turpināties. Un advokātu skatījumā arī pašlaik viņu aizstāvamā atrašanās ieslodzījumā ir pārmērīgi bargs drošības līdzeklis, nesamērīgi ilgs ir cietumā bez tiesas pavadītais laiks.
Ģenerālprokuratūrā 31. jūlijā iesniegts lūgums pārskatīt drošības līdzekli. Taču tā iesniegumu pārsūtīja Tieslietu ministrijai, un tagad tiek gaidīta atbilde. Lēmums par pagaidu noregulējumu te varētu kalpot par papildu motivāciju lūguma apmierināšanai.
Pateicība atbalstītājiem
ECT iejaukšanās stāstā par Imantas hakeri ir nozīmīgs pavērsiens. Ar advokātes Ilonas Bulgakovas starpniecību Deniss Čalovskis izsaka pateicību visiem, kas iestājušies par viņu. Cerība ir atgriezusies arī viņa mammai Jeļenai: «Pēc 6. augusta mani pārņēma tāda sajūta, ka esmu ieskrējusi ar galvu sienā.» Viņa lika lielas cerības uz mūsu valdību, taču valdība pievīla. Bet vakar situācija radikāli mainījās. «Tagad esmu tiešām priecīga. Ceru, ka beidzot kāds ieraudzīs un izlasīs tās sūdzības par pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko Ilona izklāstīja uz 26 lapām. Līdz šim taču nevienu tie neinteresēja, un arī Denisam neviens neko nejautāja.»
Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda Latvijas valdībai, ka «pieteikuma iesniedzējs nevar tikt izdots Amerikas Savienotajām Valstīm, kamēr turpinās tiesvedība», un piekodina, ka šā pagaidu pasākuma neievērošana varētu veidot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 34. panta pārkāpumu. Šajā pantā tiek garantētas ikvienas fiziskas personas, nevalstiskas organizācijas vai indivīdu grupas tiesības vērsties ECT un noteikts arī konvenciju ratificējušo valstu pienākums: «Līgumslēdzējas Puses apņemas nekādā veidā nekavēt efektīvu šo tiesību izmantošanu.