Pirms trim gadiem Likteņdārzā, ko veido uz salas Daugavā, tika sākta tā centrālās daļas – amfiteātra – būvniecība, kura izveidē izmantoti apmeklētāju atvestie laukakmeņi. Lai celtne būtu droša un to neizskalotu, vajadzēja nostiprināt upes krastu.
Bet naudas šim mērķim šogad nav, un nav zināms, kad būs. Tāpat nav atbildes, vai to pagūs īstenot līdz 2018. gadam, kā bija plānots, un vai galu galā ziedojumi netiks ieskaloti upē.
Projektā iesaistītie, konkrēti nesaucot nevienu vārdā, norāda uz politiskajām spēlēm, kas apvijušas šo projektu, kā arī uz visai absurdām lietām, kas pieļautas, objektu veidojot. «Komisijas nāca un gāja, bija konkurss, bija pat līgums, ka viss notiks, tāpēc visai droši sākām amfiteātra un skatu terases izbūvi bez iepriekšējas krasta stiprināšanas,» skaidro Koknesesfonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa. Taču pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautībā esošās institūcijas Videsprojekti, kas kūrēja stiprināšanas darbus, pērn notikušā finanšu sabrukuma tālāka darbu virzība apsīkusi. Ieradusies gan kārtējā krasta apsekošanas komisija, taču nekā konkrēta arī tā nav paudusi. Fonds tikai saņēmis vēstuli no VARAM, ka šogad naudas šim mērķim nebūs. Iespējams, ka tikai nākamgad. Rindā uz krasta stiprināšanu gaida vēl deviņi projekti – arī tikpat neatliekami, bet ar Latvenergo šim mērķim atvēlēto pusmiljonu latu pietiek labi ja divu vietu sakārtošanai.
Projekta vadītājs Bruno Cīrulis arī uzskata, ka tas ir politizēts jautājums: vieni solot, bet otri pēc tam neko nezinot. Viņi abi atzīst, ka tas viss amfiteātra būvniecību aizkavēs vismaz uz gadu. Tomēr, par spīti neziņai par projekta tālāko attīstību, arī šogad sadarbībā ar Latvijas Televīziju notikšot koncerts – labdarības akcija, kurā plānots savākt apmēram 30 000 latu (kopumā līdz šim saziedoti 1,2 miljoni latu) akmeņu krāvuma SirmaisSaulriets izveidei amfiteātra daļā.
VARAM situāciju neskaidro, jo atbildīgais ierēdnis pašlaik esot atvaļinājumā. Lai vēršoties VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC), kas tad varēšot sniegt sīkāku informāciju. LVĢMC Daugavas HES ūdenskrātuvjukrastu nostiprināšanas projekta vadītājs Guntars Jansons vien parausta plecus – to, kuras vietas stiprināt šogad un kuras – ne, lemj atbildīgā komisija, nevis centrs, kas ir tikai izpildītājs. G. Jansons, kurš šīs vietas izveidē esot iesaistījies no paša sākuma, to, kas tur notiek, apzīmē ar vārdiem – patiess izbrīns. Pirmām kārtām neesot skaidrs, kāpēc vispirms nav stiprināts krasts un tikai tad sākta amfiteātra celtniecība, jo skaidrs, ka bez tā būve būs nedroša. Esot arī citi – mazāki izbrīni, piemēram, kāpēc koki sastādīti tik tuvu, it kā būtu tālo ziemeļu punduraugi. Negriboties jau neko komentēt, taču viņš varot pateikt, ka projekta realizācija esot tikai atblāzma no japāņu autora ieceres. Labi jau esot, ka vieta tiek sakopta, tomēr diemžēl arī te notiekošajā ir «politika apakšā».