Čalovskis joprojām ir Latvijā, advokāti steidz sūtīt dokumentus ECT

© F64 Photo Agency

Advokāti arī šodien turpina nosūtīt dokumentus Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) par ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski. Advokāti lūdz tiesu pieņemt pagaidu noregulējumu un apturēt jaunieša izdošanu ASV.

Apsūdzētā advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pieteikums pa faksu ECT nosūtīts vakar un šodien ar kurjeru tiek nosūtīti vēl papildus iztulkotie dokumenti. Advokāts cer, ka tiesa šodien dos ziņu par to, ka pieteikums reģistrēts un tiesa sākusi iepazīties. Vārpiņš arī cer, ka lēmums par pagaidu noregulējumu tiks pieņemts tuvāko diennakšu laikā.

Vārpiņš pastāstīja, ka šodien uz Rīgas Centrālcietumu pie Čalovska devusies cita viņa advokāte Ilona Bulgakova. Ieslodzījumu vietu pārvaldē aģentūrai LETA teica, ka Čalovskis joprojām atrodas Rīgas Centrālcietumā un viņam šobrīd nav nepieciešama pastiprināta uzraudzība.

Vārpiņš vakar izteica bažas, ka, lai izbēgtu no liekiem sarežģījumiem attiecībās ar ASV, Latvijas valsts varētu mēģināt Čalovski izdot pēc iespējas ātrāk, pirms vēl ECT paspējusi pieņemt un izskatīt viņa lūgumu aizkavēt izdošanu ASV.

Kā aģentūrai LETA norādīja Tieslietu ministrijas (TM) preses sekretāre Ksenija Vītola, Ministru kabineta rīkojums ministrijā vēl nav saņemts, līdz ar to attiecīgās darbības vēl nav veiktas. Jau ziņots, ka pēc valdības rīkojuma saņemšanas TM vērsīsies pie Valsts policijas, kas nodarbosies ar izdošanas procedūru. Par pieņemto lēmumu TM informē arī Ģenerālprokuratūru.

Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce aģentūrai LETA iepriekš sacīja, - ja advokāts vērsīsies Strasbūras tiesā, tad ECT skatīs lūgumu par pagaidu aizsardzības pasākumiem. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija neparedz termiņus, kādos tiesai būtu jāpieņem lēmums. Teorētiski, ja ECT lemtu par pagaidu aizsardzības pasākumiem, tad lēmums tiktu paziņots valdībai un tas būtu jāpilda.

Jau ziņots, ka valdība vakar nolēma izdot ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski.

ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka "Gozi Virus" ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu "PDF" formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.

Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis "Gozi" vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais