Šodien Latvijā vērojams daļējs Saules aptumsums
Otrdien, 2011.gada 4.janvārī, Latvijā būs novērojams daļējs Saules aptumsums, aģentūru BNS informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) projektu vadītājs Mārtiņš Gills.
Aptumsums Rīgā sāksies plkst. 9.24, maksimālo fāzi tas sasniegs plkst. 10.46, bet aptumsums beigsies plkst. 12.11. Latvijas rietumu daļā aptumsums sāksies un beigsies līdz pat divām minūtēm ātrāk, bet austrumu daļā - līdz pat divām minūtēm vēlāk.
LAB pārstāvis paskaidroja, ka Saules aptumsumi notiek tad, kad Mēness pilnībā vai daļēji aizsedz Saules disku. Pilnīgas aizsegšanas gadījumā uz vairākām minūtēm iestājas tumsa, bet daļējas aizsegšanas gadījumā atkarībā no aptumsuma fāzes Saule vizuāli atgādina apli ar nelielu robu.
4.janvārī aptumsuma maksimuma brīdī tā izskatīsies pēc sirpja ar augšup vērstiem galiem.
Rīgā organizēti 4. janvāra Saules aptumsuma novērojumi notiks Latvijas Universitātes centrālās ēkas astronomiskajā tornī, Rīgā, Raiņa bulvārī 19. Saules aptumsuma novērojumi notiks arī netālu no Saules muzeja (Rīgā, Kungu ielā 1).
Tāpat par godu aptumsumam janvāra pirmajā nedēļā Saules muzejs rīkos īpašus tematiskus pasākumus - pirmdien un trešdien notiks atvērtie semināri par aptumsumiem, otrdien un ceturtdien plānoti dzejas un dziesmu vakari, bet 4., 5., 6. un 7.janvārī plkst. 13 paredzētas radošās darbnīcas. 4.janvāra rītā arī tiks sniegtas konsultācijas par Saules aptumsuma novērošanu.
Latvijā daļējie Saules aptumsumi ir novērojami reizi divos līdz četros gados. Iepriekšējais daļējais Saules aptumsums Latvijā bija novērojams 2008.gada 1.augustā, bet nākamais būs vērojams tikai pēc četriem gadiem - 2015.gada 20.martā.
Turpretī pilns Saules aptumsums katrā konkrētā ģeogrāfiskā vietā ir reta parādība. Iepriekšējo reizi Latvijā pilns Saules aptumsums bija novērojams 1954.gadā, bet nākamais būs vērojams tikai 2142.gadā.
Detalizēta informācija par 4.janvārī gaidāmo Saules aptumsumu atrodama tīmekļa vietnē www.saulespulkstenis.lv/sa2011/.
LAB arī atgādina, ka uz Sauli nedrīkst ilgstoši skatīties ar neapbruņotu aci un nekādā gadījumā caur binokli, tālskati vai teleskopu bez speciāla filtra. Novērojumiem jāizmanto īpaši blīvs filtra materiāls. Šim nolūkam neder parastās saulesbrilles, kompaktdiska vai disketes materiāls. Visdrošākā metode ir Saules attēla projicēšana uz ekrāna.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai veicinātu debess novērojumus un astronomijas popularizēšanu. LAB biedri piedalās žurnāla "Zvaigžņotā Debess" veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija par LAB atrodama tīmekļa vietnē www.lab.lv.
