Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Kultūra

Vērts apmeklēt! Kauls mākslā un sadzīvē

© Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Svētdien, 15. martā, Bauskas pilī notiks senā dzīvesveida skola Kauls renesanses mākslā un sadzīvē. Tajā viesosies Cēsu pils amatnieks Viesturs Āboltiņš.

Cēsu pils amatnieks Viesturs Āboltiņš specializējies no kaula un raga darināto arheoloģisko senlietu pētniecībā un repliku izgatavošanā, izmantojot senās metodes. Meistars iepazīstinās ar renesanses laika kaula priekšmetiem un to apstrādes darba rīkiem.

Pasākumā apmeklētājiem būs unikāla iespēja ekspresizstādē apskatīt kaula un raga priekšmetu oriģinālus no Bauskas pils muzeja krājuma un dzirdēt meistara komentārus par eksponētajām senlietām. Viesturs Āboltiņš vadīs meistardarbnīcu, kurā interesenti varēs izgatavot rūceņus un vienkāršus spēļu metamos kauliņus. Savukārt muzeja speciālisti pasākuma apmeklētājiem - pieaugušajiem un bērniem - iemācīs viduslaikos un renesansē iemīļotas spēles, kurās izmantoja kaula spēļlietas.

Bauskas pils interjeros arī pastāvīgi ir aplūkojami priekšmeti, kas bija raksturīgi renesanses laikmeta piļu iekārtojumā - ar ziloņkaula inkrustācijām dekorētais galds un kabinets, kā arī ar dambrieža ragiem rotāta lustra-vārava. Muzeja krājumā atrodas arheoloģiskajos izrakumos atrastie kaula un raga priekšmetu fragmenti, kas apliecina to, ka 16.-17. gadsimtā pils iemītnieki sadzīvē izmantojuši dažādus kaula priekšmetus. Lielākā skaitā Bauskas pilī arheologi ieguvuši galda piederumu spalus, kreļļu pērlītes un šaujamieroču dekoratīvo daļu fragmentus - gravētas briežraga plāksnītes.

Īpašu uzmanību izpelnās no eksotiska materiāla - ziloņkaula - gatavotie priekšmeti. Livonijas un Kurzemes hercogistes laikā šādus priekšmetus Rīgas ostā ieveda tirgotāji no Holandes lielākajiem ziloņkaula apstrādes centriem. Ziloņkauls izmantots ne tikai mēbeļu industrijā - ornamentējot galda virsmas, izrotājot kabinetus un lādītes, bet arī ikdienā nepieciešamo divpusējo ķemmju ražošanā, jo tās kalpoja ilgāk nekā raga un koka ķemmes. Viduslaikos un renesansē populāras bija galda spēles atpūtai un izklaidei - šahs, dambrete, nardi un dažādas metamo kauliņu spēles, kurās izmantoti no kaula griezti, virpoti spēļu kauliņi vai figūriņas.

Seno amatu grāmatu ilustrācijās līdzās citiem atainoti amatnieki, kuri specializējās konkrētu kaula un raga priekšmetu izgatavošanā: rožukroņu kreļļu meistari, ķemmju un lukturu darinātāji, šaujamieroču laidņu dekorētāji, nažu spalu griezēji. Kādi bija kaula apstrādes meistarstiķi? Kas bija «trīs biedri no Bāzeles?» Kāpēc no kaula darinātiem metamajiem kauliņiem spēlēs veiksmi gūt vislabāk? Atbildes uz šiem un citiem noslēpumiem varēs uzzināt pasākumā.