Izstāde "Cerību raksti" Latvijas Okupācijas muzejā. Likteņstāsti un roku darbi

© Dmitrijs Suļžics/F64

Latvijas Okupācijas muzejā skatāma izstāde Cerību raksti, kurā līdz ar likteņstāstiem par sievietēm ieslodzījumā, izsūtījumā un bēgļu nometnēs aplūkojami arī viņu darinātie rokdarbi.

Izstāde atspoguļo rokdarbus, kas tapuši 20. gadsimta 40. un 50. gados nometinājuma un ieslodzījuma vietās, galvenokārt attālos Sibīrijas apgabalos. Tur nonāca gan pretestības kustību dalībnieki, gan partizānu atbalstītāji, tostarp sievietes. Vēlme darināt rokdarbus arī smagos apstākļos raksturo tā laika paaudzes audzināšanu - ne mirkli nesēdēt bez darba. Vienlaikus tā apliecina protestu darīt un radīt par spīti vispārējam aizliegumam pašizteikties, informē izstādes veidotāji. Kā izejmateriāli rokdarbiem lietoti pasta sūtījumos saņemtie pārtikas paku maisi, novalkāti palagi, spilvendrānas, apģērbs. Šūšanai izmantoti spolīšu diegi, kā arī diegi no nonēsātiem lakatiem vai dūraiņiem, savukārt adatas un tamboradatas veidotas no koka gabaliņiem, sērkociņiem, slotas bērzu zariem vai zivju asakām.

Neziņa, ciešanas, bads un ilgas pēc dzimtenes ir izjūtas, kas pavadīja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kurus karš un represīvie režīmi atšķīra no dzimtenes pretēji viņu gribai. Rokdarbu darināšana bija viens no veidiem, kas palīdzēja psiholoģiski un arī praktiski izdzīvot necilvēcīgajos apstākļos. Lai gan sagādāt materiālus un darbarīkus bija sarežģīti un dažreiz tie bija jāizgatavo pašiem, cerība izturēt un atgriezties bija spēcīgāka par bailēm un sāpēm. Šīs cerības sievietes iemūžināja izšūtos rakstos, izgatavojot sedziņas, galdautus, apģērbu un citus darinājumus.

Izstādē skatāms unikāls, no Toronto Daugavas Vanagu kopas saņemts darbs - Latvijas armijas ģenerāļa Jāņa Baloža sievas Elvīras Balodes darinātais izšuvums uz marles pārsēja, izmantojot tā paša pārsēja diegus. Izstādes kurators Ivars Dimdiņš vēlējies uzsvērt visu skaisto un smalko, ko sevī glabā rokdarbi, tāpēc kopā ar izstādes autori - mākslinieci Madaru Rasiņu - no muzeja krājuma izcelti krāsu un raksta ziņā interesantākie darbi, pēc tam fotografēti izstādes vajadzībām un aplūkojami uz 18 planšetēm.