Pasaules māksla tuvplānā

© Publicitātes foto/ Augustin Escamez

Jauna, jau astotā, sezona sākas arī Mākslas muzeja Rīgas birža un kino Citadele sadarbības projektam – ciklā Izstādes uz kino ekrāna ir iespēja redzēt pasaules mēroga izstādes un mākslas kolekcijas.

Šajā sezonā būs iespēja vairāk uzzināt par itāļu renesanses dižgaru Leonardo da Vinči, meksikāņu revolucionāri, feministiskās mākslas pionieri Frīdu Kalo un britu modernās mākslas meistaru Lisjēnu Freidu, ielūkosies pasaulslaveno muzeju - Prado un Ermitāža - ekspozīcijās, kā arī varēs doties cauri laikmetiem un dažādām pasaules vietām, lai uzzinātu, kā atveidots Lieldienu stāsts mākslā.

Ciklā Izstādes uz kino ekrāna 24. septembrī pulksten 19 tiks demonstrēta filma The Prado Museum. A Collection of Wonders (2019), ar ko tiks atzīmētas muzeja divsimtgades svinības. Šī dokumentālā filma ir pirmais kinoceļojums pa viena no pasaulē visapmeklētāko muzeju zālēm, stāstiem un emocijām. Prado muzeja krājumā esošie 8000 mākslas retumi ir fascinējošs piedzīvojums, kas ik gadu uz Madridi aizved gandrīz trīs miljonus apmeklētāju. Brīnumaini meistardarbi ļauj iepazīt Spānijas un visas Eiropas vēsturi. Muzeja kolekcijas stāsta par karaļiem, karalienēm, dinastijām, kariem, sakāvēm un uzvarām, kā arī vēstī par to mūsdienu un pagātnes cilvēku jūtām un pārdzīvojumiem, kuru dzīve bijusi saistīta ar muzeju un starp kuriem ir valdnieki, gleznotāji, mākslinieki, arhitekti, kolekcionāri, kuratori, intelektuāļi un muzeja apmeklētāji. Prado izstādīto mākslas darbu autoru vidū ir Velaskess, Rubenss, Ticiāns, Manteņja, Boss, Goija un El Greko. Oskara balvas ieguvējs aktieris Džeremijs Aironss (Jeremy Irons) vedīs skatītājus atklājumu pilnā ceļā, iepazīstot skaistuma un mākslas mantojumu.

Pēc mēneša, 22. oktobrī, tiks demonstrēta filma Hermitage. The Power of Art (2019), ļaujot iepazīt muzeja ikdienu šodien, nepārtraukti pametot «šeit un tagad», lai atgrieztos divarpus gadsimtu senā pagātnē. Filmas veidotāji stāsta par brīnišķīgo ēku kompleksu un arī pašu lielāko gleznu kolekciju pasaulē. Sanktpēterburga un Ermitāža vienmēr bijusi tikšanās vieta māksliniekiem, arhitektiem un intelektuāļiem no visas pasaules, vienojot tos caur mākslu un kultūru. Muzeja vēsturē nozīmīgu vietu ieņem apgaismības ideju iedvesmotās carienes Katrīnas II ieguvumi - viņas personība, arī gadsimtiem ritot, nebeidz apburt mākslas vēsturniekus un kritiķus.

Savukārt 5. novembrī būs iespēja noskatīties filmu Leonardo: The Works (2019). Leonardo da Vinči (1452-1519) ir atzīts par slavenāko mākslinieku pasaulē, šis neparastais ģēnijs atspoguļots daudzos TV seriālos un mākslas filmās, taču bieži vien pašam svarīgākajam elementam - viņa radošajam mantojumam - uzmanība tiek pievērsta nepietiekami. Šoreiz vecmeistara daiļrade filmā spēlēs galveno lomu. Pirmoreiz visas Leonardo gleznas būs aplūkojamas ultra HD kvalitātē uz lielā kinoekrāna - Mona Liza, Svētais vakarēdiens, Dāma ar sermuli, Džinevras de Benči portrets, Madonna Lita, Klinšu jaunava un vēl vairāk nekā desmit citu. Filma piedāvā svaigu skatu uz Leonardo dzīvi, viņa izgudrotāja garu, tēlnieka dotībām, tālredzību militārajā jomā un spēju orientēties sava laika nodevības cauraustajā politikā - tas viss caur meistara mākslas prizmu. Filma tiek laista klajā, godinot Leonardo 500. dzimšanas dienu, un nozares speciālisti uzskata, ka šis ir pirmais patiesi vispusīgais stāsts par šo mākslinieku.

Dokumentālā filma Frida: Viva La Vida (2019) 26. novembrī parādīs Frīdas Kalo (Frida Kahlo, 1907-1954) gara divas puses: no vienas puses - revolucionāri un mūsdienu feministiskās mākslas pionieri, no otras - cilvēku, sava sakropļotā ķermeņa un mokpilno attiecību upuri. Abas mākslinieces sejas atklāsies, sekojot Frīdas pašas vārdu sniegtajiem pavedieniem, kas atrasti viņas vēstulēs, dienasgrāmatās un privātās atzīšanās. Filmā intervijas mijas ar oriģināliem dokumentiem, aizraujošām rekonstrukcijām un Frīdas Kalo gleznām, kas glabājas dažādos Meksikas muzejos.

Filmās tiek rādīti ne tikai izstādēs un kolekcijās redzamie mākslas darbi - skatītāji aicināti iepazīt arī izstāžu veidošanas radošo un tehnisko procesu, ar mākslinieku, vēsturnieku un dažādu speciālistu palīdzību izprast, ko mākslas darbi spēj vēstīt par saviem autoriem un laika periodu, kurā ir tapuši.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais