Mūžībā devusies iemīļota latviešu bērnu grāmatu autore

© pixabay

Pagājušo ceturtdien. 29. augustā, neilgi pirms savas 95. dzimšanas dienas mūžības ceļos devusies latviešu bērnu grāmatu autore, Pastariņa prēmijas laureāte, māksliniece un skolotāja Mirdza Grigule – Kļava (17.09. 1924. – 29.08. 2019.)

Mācījusies Rīgas Čiekurkalna 10. pamatskolā, Jāņa Raiņa vakara vidusskolā, Rīgas Skolotāju institūtā un Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, strādājusi par skolotāju Jāņa Raiņa vakara vidusskolā. Rakstnieka Ignata Muižnieka un otrajā laulībā - Arvīda Griguļa dzīvesbiedre, savus literāros darbus parakstīja ar pseidonīmu Kļava. Literatūrai pievērsusies pērnā gadsimta 70. gados, pirmā publikācija 1974. gadā žurnāla Zīlīte - stāsts Ganu meitēns, Džips un čūska. Mirdza Kļava kļuva par iecienītu bērnu rakstnieci. Nenoliedzami vispopulārākā kļuva viņas pasaku sērija par vāverēnu Tomu un viņa draugiem. Tās publicētas no laikā no 1974. gada līdz mūsdienām, lasītāji par tām balsoja šovā Lielā lasīšana. Mirdza Kļava darbojusies arī citos žanros. Viņas radošajā pūrā ir bērnu detektīvstāsts Inga - detektīvs (1979), populārzinātniskā grāmata par abiniekiem Mēs arī esam pasaulē (1984), bērnības atmiņas Es dzīvoju Mūsmājās, tajā attēlota viņas bērnība Neretas Riekstiņos, kurus aprakstījis Jānis Jaunsudrabiņš. Mirdza Kļava sarakstījusi arī romānus Māra Rīgā (1979). Katram sava orhideja (1983) un garstāstu Pelēkā māja (1988).

Otra liela rakstnieces mīlestība bija glezniecība. Mirdza Kļava nemācījās kādās mākslas skolās vai studijās, tomēr viņas darbi guva ievērību un mūža nogalē tie tikuši izstādīti vairākās izstādēs bibliotēkās. Kopā ar rakstnieces meitu dizaineri Baibu Piku sarīkota izstāde Radītprieks Latvijas Valsts arhīvā (2014). Mirdza Kļava piedalījusies arī vairākās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajās izstādēs. Viņas glezna Parafrāze - rabarberi tikusi izstādīta Latvijas simtgadei veltītajā izstādē Rudens 100.

Atvadīšanās no Mirdzas Grigules Kļavas notiks 4. septembrī pulksten 10 no 1. Meža kapu kapličas.

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību Mirdzas Grigules - Kļavas tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem.

Pagājušo ceturtdien. 29. augustā, neilgi pirms savas 95. dzimšanas dienas mūžības ceļos devusies latviešu bērnu grāmatu autore, Pastariņa prēmijas laureāte, māksliniece un skolotāja Mirdza Grigule - Kļava (17.09. 1924. - 29.08. 2019.)


Mācījusies Rīgas Čiekurkalna 10. pamatskolā, Jāņa Raiņa vakara vidusskolā, Rīgas Skolotāju institūtā un Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, strādājusi par skolotāju Jāņa Raiņa vakara vidusskolā. Rakstnieka Ignata Muižnieka un otrajā laulībā - Arvīda Griguļa dzīvesbiedre, savus literāros darbus parakstīja ar pseidonīmu Kļava. Literatūrai pievērsusies pērnā gadsimta 70. gados, pirmā publikācija 1974. gadā žurnāla Zīlīte - stāsts Ganu meitēns, Džips un čūska. Mirdza Kļava kļuva par iecienītu bērnu rakstnieci. Nenoliedzami vispopulārākā kļuva viņas pasaku sērija par vāverēnu Tomu un viņa draugiem. Tās publicētas no laikā no 1974. gada līdz mūsdienām, lasītāji par tām balsoja šovā Lielā lasīšana. Mirdza Kļava darbojusies arī citos žanros. Viņas radošajā pūrā ir bērnu detektīvstāsts Inga - detektīvs (1979), populārzinātniskā grāmata par abiniekiem Mēs arī esam pasaulē (1984), bērnības atmiņas Es dzīvoju Mūsmājās, tajā attēlota viņas bērnība Neretas Riekstiņos, kurus aprakstījis Jānis Jaunsudrabiņš. Mirdza Kļava sarakstījusi arī romānus Māra Rīgā (1979). Katram sava orhideja (1983) un garstāstu Pelēkā māja (1988).

Otra liela rakstnieces mīlestība bija glezniecība. Mirdza Kļava nemācījās kādās mākslas skolās vai studijās, tomēr viņas darbi guva ievērību un mūža nogalē tie tikuši izstādīti vairākās izstādēs bibliotēkās. Kopā ar rakstnieces meitu dizaineri Baibu Piku sarīkota izstāde Radītprieks Latvijas Valsts arhīvā (2014). Mirdza Kļava piedalījusies arī vairākās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajās izstādēs. Viņas glezna Parafrāze - rabarberi tikusi izstādīta Latvijas simtgadei veltītajā izstādē Rudens 100.

Atvadīšanās no Mirdzas Grigules Kļavas notiks 4. septembrī pulksten 10 no 1. Meža kapu kapličas.

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā izsaku visdziļāko līdzjūtību Mirdzas Grigules - Kļavas tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais