Vērts apmeklēt! Izcilā franču grafiķa Žana Kokto grafikas Liepājā
Liepājas muzejā atklāta izcilā franču grafiķa, rakstnieka un režisora Žana Kokto līdz šim neeksponētu grafiku izstāde Žans Kokto. Līniju māksla, kas tapusi, atzīmējot mākslinieka 130. jubileju, kas apritēs 5. jūlijā.
«Izstādē var iepazīties ar Žana Kokto grafikām no Kesauri ģimenes kolekcijas - unikāliem darbiem, kas veltīti viņa draugam, izcilajam māksliniekam Pablo Pikaso, Žana Kokto darbu portfolio ar 132 nospiedumiem no mākslinieka oriģinālajiem līniju zīmējumiem,» stāsta Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla. «Kā līniju zīmējuma radītājs tiek minēts Pablo Pikaso, kas savos darbos sāka izmantot vienkāršu, tīru, nepārtrauktu līniju, veidojot attēlu tikai ar kontūrām, saglabājot savas domas, attēla skaidrību un spilgtumu. Šo ideju savos darbos pārņēma arī viņa draugs Žans Kokto.»
Izcilais franču mākslinieks Žans Kokto radoši izpaudās dažādās jomās - mākslā, kino, literatūrā. Viņš piedzima netālu no Parīzes 1889. gada 5. jūlijā, tajā pašā gadā, kad dzimis Čārlijs Čaplins, un ar viņu Kokto nejauši satikās 50 gadu vēlāk uz kuģa, kas šķērsoja Kluso okeānu. Toreiz Žans Kokto veica braucienu apkārt pasaulei 80 dienās aiz cieņas pret savu bērnībā iemīļoto autoru Žilu Vernu. Kokto devās uz Romu, Atēnām, Ēģipti, Indiju, Japānu, Klusā okeāna arhipelāgiem, Ameriku un atgriezās Parīzē, kur pēc tam satikās ar aktieri Žanu Marē, kurš vēlāk kļuva par mākslinieka iemīļotāko aktieri un piedalījās daudzās slavenās Kokto filmās (Skaistule un briesmonis (1946), Orfejs (1949), Orfeja testaments (1960)).
Žans Kokto Parīzes mākslā sāka darboties kopš 1910. gadu vidus, viņa tuvākie draugi un līdzgaitnieki bija Pablo Pikaso, Marsels Prusts, Ēriks Satī un Andrē Žids. Kokto apmeklēja daudzus māksliniekus viņu darbnīcās Monmartrā un Monparnasā, bet Pikaso bija pats tuvākais un pats ietekmīgākais - viņam veltīta oda un apcere, un viņa ietekme ir pastāvīgi jūtama Žana Kokto darbos.
Žans Kokto bija viens no pirmajiem, kurš lidoja ar aeroplānu, bija viens no sava laika novatoriskākajiem kino darbiniekiem. 1949. gadā viņš organizēja Biaricā Nolādēto filmu festivālu, 1953. un 1954. gadā viņu iecēla par Kannu festivāla prezidentu, bet 1957. gadā - par goda prezidentu.
Kokto var noteikti uzskatīt arī par franču bohēmas karali, ap kuru spietoja ne tikai franču, bet arī pārējā Rietumeiropas pirmskara publika. Šajā vidē noteikti savu vietu ieņēma krievu inteliģence, kurai izdevās aizbēgt no komunistu impērijas.
1963. gada 22. aprīlī Kokto piedzīvo vēl vienu sirdstrieku, bet 1963. gada 11. oktobrī mākslinieks mirst savās mājās Milīlaforē, viņa pīšļi atdusas Senblēzdesemplas kapelā.
Izstāde tapusi, Liepājas muzejam sadarbojoties ar izstāžu kompāniju Art Expo, ar kuru iepriekš sadarbībā veidotas Salvadora Dalī, Renē Magrita, Marka Šagāla darbu izstādes.