Dziesmu svētku tradīcijai – 155

GODINĀS SĀKUMU. Dikļos 30. jūnijā pulcēsies kori, lai atzīmētu 155. gadskārtu, kopš mācītājs Juris Neikens 1864. gadā sarīkoja Latvijas teritorijā pirmo un vēsturisko Dziesmu dienu, kas lika pamatu mūsdienu dziesmu svētku kustībai © Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

2019. gadā aprit 155. gadskārta kopš pirmās dziesmu dienas Dikļos – dziesmu svētku tradīcijas sākumam. Jāatgādina, ka 1864. gada Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas parkā Juris Neikens pirmo reizi tagadējās Latvijas teritorijā noorganizēja, kā tolaik rakstīja, kopā dziedāšanas svētkus, ieliekot pamatus mūsdienu dziesmu svētku kustībai. Savukārt pirmie Vispārējie dziesmu svētki Rīgā notika 1873. gadā.

Kocēnu novada māja lapā atrodamā informācija liecina, ka 30. jūnijā, svētdien, Kocēnu novada Dikļos ar vērienu tiks svinēta 155. gadadiena kopš Jura Neikena kopā dziedāšanas svētkiem.

Svētku dienas programmu pulksten 15.30 atklās Dikļu evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur savulaik par mācītāju kalpoja Juris Neikens, sāks Vašingtonas universitātes koncertkoris. (Vašingtonas universitāte ir viena no retajām augstskolām Amerikas Savienotajās Valstīs, kur var izglītoties baltu kultūrā un valodās, kā arī universitāte glabā lielāko Baltijas kora mūzikas krātuvi Amerikā.) Pulksten. 17 Neikenkalna dabas koncertzālē svētku koncertā pulcēsies Vidzemes kultūrvēsturiskā novada kori - Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris Gaudeamus (diriģents Ivars Cinkuss), Latvijas Universitātes vīru koris Dziedonis (diriģents Uldis Kokars), Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra sieviešu koris Lira (diriģente Larisa Stivriņa), Valmieras Kultūras centra sieviešu koris Jumara (diriģente Inga Zirne), Valmieras Kultūras centra vīru koris Imanta (diriģents Aivars Gailis), Valkas novada sieviešu koris Ziemeļstīga (diriģente Karīna Pundzjus), Priekuļu sieviešu koris Laumas (diriģente Iveta Lapiņa), Amatas novada vīru koris Cēsis (diriģente Marika Slotina-Brante), Cēsu jauktais koris Wenden (diriģente Marika Slotina-Brante), kā arī dziedātāji no Kocēnu kultūras nama jauktā kora Imera (diriģents Imants Točs), Vaidavas kultūras un amatniecības centra jauktā kora Vaidava (diriģente Inese Sudraba), Krimuldas vīru koris Vecie draugi (diriģents Aivars Tomiņš), Limbažu kultūras nama vīru koris Ziedonis (diriģents Krišs Pozemkovskis), Limbažu kultūras nama sieviešu kora Kalme (diriģents Jānis Misiņš) un viesi - Vašingtonas universitātes koncertkoris. Svētku koncertu bagātinās Laimas Jansones vadītais koklētāju ansamblis Austras koks un 3. Pasaules koklētāju nometnes dalībnieki. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss, tā režisore Dace Micāne-Zālīte.

Pats Juris Neikens par notikušo pēc tam rakstīja: «Svētku rīta saulīte mirdzēja caur plāniem, gaišiem padebešiem, un putnu balsis atskanēja siltā, klusā gaisā. Ap pulksten astoņiem jau viesi sāka rasties, visvairāk tālnieki, kas nebija zinājuši noteiktu stundu, kad dziesmas sāksies. Tie nāca arvien biezāki kājām un braukšus, līdz pēdīgi bija lasījies tāds ļaužu pulks, kā reti te būs redzēts.» Dziesmu dienas pasākumā Dikļos no apkārtējiem Vidzemes pagastiem piedalījās seši vīru kori no Dikļiem, Lielsalacas (Salacgrīvas), Limbažiem, Mazsalacas, Rūjienas un Straupes, kā arī bērnu koris ar 120 dziedātājiem rīta cēlienā. Pakalns, kurā svētkos izvietojās kori, vēlāk ieguva Neikenkalna nosaukumu. Jāpiebilst, ka pēc Jura Neikena ierosmes nākamajā vasarā Dziesmu diena notika Matīšos, 1866. gadā Rūjienā, 1867. - Smiltenē, 1868. - Valkā un Kroņvircavā, 1869. - Cesvainē. Dienas noslēgumā no plkst. 20.00 Neikenkalna dabas koncertzālē (lietus gadījumā - Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centrā) norisināsies zaļumballe kopā ar grupu Zeļļi. Ieeja koncertos un zaļumballē bez maksas. Pasākumu organizē Kocēnu novada dome, bet vairāk informācijas meklējiet www.koceni.lv.

Kultūra

Piektdien, 8. novembrī plkst. 19.00, VEF Kultūras pilī notiks Mūzikas un mākslas festivāla «Bildes» veterānu koncerts, bet 9. novembrī – «Bilžu» noslēguma koncerts. Koncertos piedalīsies gan tie mūziķi, kuri festivālā piedalās kopš tā pirmssākumiem un kuri aktīvi muzicējuši jau pagājušajā gadsimtā, gan tie, kam «Bilžu» skatuve ir bijusi radošā ceļa sākums.

Svarīgākais