Cēsu festivālā liks pamatakmeni Laikmetīgās mākslas centram

JURIS ŽAGARS: «Cēsu Mākslas festivālam ir tas gods un iespēja būt daļai no Latvijas simtgades kultūras programmas ar ārkārtīgi jaudīgiem vizuālās mākslas un mūzikas notikumiem. Apzinoties latviešu izcelsmes mākslinieku sasniegumus globālā mērogā, šogad izcelsim diasporas tautiešu veikumu» © F64 Photo Agency

Cēsu Mākslas festivāls šogad notiks no 6. jūlija līdz 18. augustam, un, turpinot atzīmēt Latvijas valsts simtgadi, šīs vasaras festivāla tēma būs nacionālā kultūra globālajā laikmetā.

«Šogad Cēsu Mākslas festivālam ir tas gods un iespēja būt daļai no Latvijas simtgades kultūras programmas ar ārkārtīgi jaudīgiem vizuālās mākslas un mūzikas notikumiem. Apzinoties latviešu izcelsmes mākslinieku sasniegumus globālā mērogā, šogad izcelsim diasporas tautiešu veikumu. Cēsu Mākslas festivāls ir īpašs arī ar to, ka katru gadu atrodam jaunu urbāno vidi, ko apdzīvot, kur radīt mākslu. Pagājušajā vasarā bijām Lenču ielas teritorijā, šovasar liksim pamatakmeni Cēsu Laikmetīgās mākslas centram. Telpas bijušajā Neredzīgo biedrības rūpnīcā ir lieliski piemērotas laikmetīgās mākslas notikumiem, kas šā gada festivālā būs īpaši vērienīgi,» uzsver Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars.

Vērienīgās vizuālās mākslas programmas centrālais notikums būs multimediāla ekspozīcija Close-up/Tuvplāns topošajā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā. Izskanēs latviešu diasporas mūziķu veikumam veltīti koncerti, Jānis Putniņš atlasījis filmas kino programmai Kalni, savukārt koncertzālē Cēsis būs skatāmas sezonas labākās teātra izrādes. Festivāla lielais brīvdabas mūzikas notikums, kā ierasts, gaidāms Cēsu pils parka estrādē - izcilā amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina slavenākā mūzikla Vestsaidas stāsts uzvedums.

Cēsu Mākslas festivāla atklāšana paredzēta 6. jūlijā ar izstādi Close-up/Tuvplāns, kuras atskaites punkts ir 21. gadsimtā aktuālais jautājums par nacionālu mākslu globālajā laikmetā, un koncertu LNSO, Ķeniņš un Mesiāns. Pirmoreiz Latvijā skanēs Tālivalda Ķeniņa skaistā un spēcīgā Astotā simfonija ar izvērstu ērģeļu solo, ko spēlēs pasaulslavenā Iveta Apkalna.

Vizuālās mākslas izstāde Close-u /Tuvplāns norisināsies divās vietās pilsētā - topošajā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā, kas izvietojies kādreizējā Cēsu Neredzīgo biedrības rūpnieciskajā teritorijā, un koncertzālē Cēsis. Projekta uzmanības fokusā izcilas personības, kuras vieno latviska izcelsme un vienlaikus spēja atstāt nospiedumus pasaules kultūrā. Viņu vidū ir arī amerikāņu ekspresionismam piederīgais Edvīns Strautmanis, topošajā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā pirmo reizi Latvijā būs skatāma apjomīga Strautmaņa retrospekcija - tiks izstādīti piecpadsmit viņa lielformāta darbi, kurus papildinās viņa laikabiedru un ģimenes locekļu stāsti un atmiņas par gleznotāju. Tāpat šī ir pirmā reize kopš 1987. gada, kad Latvijā tiks izstādīti Svena Lūkina objekti - trīsdimensionālās gleznas, kas 20. gadsimta 60. gados pārsteidza Ņujorkas mākslas pasauli. Projekta autori uzsver, ka šā projekta ietvaros tiek runāts ne tikai par pagātnes procesiem, jo 21. gadsimts ir globālais laikmets, kura kontekstā aktualizējas jautājums, vai nacionālā piederība spēj dominēt pār kosmopolītisko dzīvesveidu.

Pēdējos gados Cēsu Mākslas festivāla filmu programma ir pierādījusi, ka spēj kino cienītājiem piedāvāt gan neparastu skatīšanās pieredzi, gan augstvērtīgu un daudzveidīgu filmu klāstu. Turpinot aizsākto programmas ciešo saikni ar filmu izrādīšanas vietu, šīs vasaras Jāņa Putniņa veidotās filmu izlases vadmotīvs būs kalni.

Četras nedēļas nogales un četras filmas ar unikāliem brīvdabas seansiem pie Spoguļklintīm. Cēsu Mākslas festivāls piedāvās arī jau skatītāju iemīļoto Grand Prix teātru izrāžu skati, ko, kā jau katru gadu, veido teātra kritiķe Silvija Radzobe.

Plašās mūzikas programmas lielākais notikums gaidāms 3. augustā Cēsu pils parka estrādē - amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina populārais mūzikls Vestsaidas stāst (West Side Story). Darbs, kas ir sava žanra virsotne - dzīvīgs, dzirkstošs šedevrs, un to caurvij hiti, ko pazīstam un mīlam. Mūzikla pamatā - Šekspīra augstās mīlestības dziesmas Romeo un Džuljeta pārlikums uz 20. gadsimta Amerikas urbanizēto, dinamisko pasauli, kurā tomēr iespējama dziļa, spēcīga, tīra mīlestība. Galveno lomu atveidošanai aicināti pasaules klases solisti ar lielu pieredzi un spožām prasmēm mūziklu jomā - Vanesa Bekerra un Endrū Bidlaks no Amerikas Savienotajām Valstīm, Sigalita Feiga no Izraēlas un mūsu pašu lieliskais, publikas mīlētais Daumants Kalniņš. Liepājas simfoniskā orķestra muzikālā vadība ir diriģenta Andra Pogas rokās, režisors - Viesturs Kairišs.

Plašāka informācija www.cesufestivals.com.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.