Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Kultūra

Ar saimes galdu no Dziesmu svētku estrādes dēļiem... Valmieras teātrī durvis ver jaunā kafejnīca

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Aizvadītajā piektdienā, 29. martā, apmeklētājus un Valmieras viesus vienuviet pulcēja svinīgā "Valmiermuižas teātra kafejnīcas" atklāšana Valmieras drāmas teātra pagrabstāvā. Sanākušos cilvēkus priecēja gan muzikāli priekšnesumi, gan ēdienu garšu daudzveidība, gan mākslas baudījums.

Arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā apvienojis laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. “Valmiermuižas teātra kafejnīcas” mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki. Kafejnīcas izveidē un interjera tapšanā ieguldīti 160 000 eiro.

“Valmiermuižas teātra kafejnīcā” ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem, un kafejnīca, kas piedāvā aizraujošu Latvijas garšas ceļojumu Valmiermuižas šefpavāra Uģa Veita vadībā. Īpaša loma te atvēlēta desertiem un kūkām, ko no Latvijas dabas un zemes veltēm radījusi Valmiermuižas kūku meistare Madara Puķe.

“Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis stāsta, ka sākotnēji sadarbība ar Valmieras drāmas teātri sākusies, atbalstot pāris pirmizrādes un tām par godu brūvējot īpašu alu. “Tad jau pāris gadus vēlāk mēs kopīgi piedalījāmies teātra festivāla rīkošanā, atverot Valmiermuižas laika vārtus muižā, kur notika galvenā izrāde. Mums bija liels pagodinājums no Evitas, Valmieras teātra vadītājas, ka viņa mūs uzaicināja veidot šeit Valmiermuižas teātra kafejnīcu. Pirmais, kas mani iedvesmoja šīs mājas vietā simts gadus atpakaļ vai vairāk nekā simts gadus atpakaļ, te atradās Latviešu biedrības nams. Vieta, kur savā ziņā tika kopta latviešu kultūra, un tamdēļ arī mūsu atrašanās ir šeit. Radīt kultūras vietu, kur varētu satikties gan mūzika, gan māksla, gan dzērieni, gan kino. Ka tā nebūtu tikai kafejnīca, tā būtu kā kultūras cilvēkiem satikšanās vieta. Uz kuru varētu doties arī gan pirms teātra, gan pēc teātra,” atzīst Ruņģis.

"Valmiermuižas alus" darītavas saimnieks pateicas arhitektam Mailītim, kurš piekritis veidot kafejnīcas dizainu. Taču pirms tā izveides Ruņģim bijuši trīs pamatuzstādījumi. Pirmkārt, cienīt šo māju, kurā dzīvo teātris. Otrkārt, ieviest dizainā laikmetīgo latviskumu. “Mēs vēlējāmies ar šo dizainu nevis skatīties uz to, kas ir bijis pēdējos desmit vai divdesmit, vai piecdesmit gados Latvijas dizainā, bet mēģināt radīt stāstu, kas ir nākamajiem simts vai desmit gadiem un kas varētu būt šis laikmetīgais latviskums. Trešais uzstādījums bija domāt par ilgstpējas dimensijām. Jo, manuprāt, katram no mums ir tā atbildība ne tikai pret savu biznesu, bet arī pret Latviju, varbūt arī pret pasauli plašāk,” skaidro Ruņģis.

Tādēļ kafejnīcas dizainā tikuši iestrādāti simboliski ilgtspējas stāsti - nerūsējošā tērauda pulētās plāksnes stikla vietā, kas varētu kalpot mūžīgi, kā arī dēļi no Dziesmu svētku estrādes, kas izmantoti saimes galda tapšanā.

“Tamdēļ man ir īpašs gods un prieks, ka šodien šo vietu mēs nododam jūsu vērtējumam. Un tiktāl par šo vietu ir tā, kā ar labu izrādi - vai ļoti patīk, vai ļoti nepatīk, bet vienaldzīgo nav. Tamdēļ es ceru, ka arī ar jūsu iedrošinājumu mēs šo vietu veidosim par tādu iecienītu galamērķi kultūras gardēžiem gan no Valmieras, gan Vidzemes, gan Rīgas, gan visas Latvijas. Varbūt arī caur šejieni mēs varēsim stāstīt šo mūsu dizaina stāstu, Latvijas stāstu arī pilsētas viesiem no citām valstīm,” cer Ruņģis.

Tovakar simboliski tika atklāta arī mākslas galerija, kurā bija apskatāma gleznotāja Rituma Ivanova baltās plastikas darbu izstāde no 2018. gada sērijas “Baltā gaisma” un gleznas no 2013. gada sērijas “Ilūziju simboli”. Tajos aplūkota dzīves, nāves, gaismas un apziņas izpausmes tematika, kas vērš uzmanību uz iekšēju un jēgpilnu dzīves svinēšanu. Caur saviem darbiem gleznotājs aicina skatītāju sajust saikni ar redzēto.